EK mudina Covid-19 noteikšanai izmantot arī ātros antigēna testus un pastiprina atbalstu testēšanai

© AFP/Scanpix/Leta

Eiropas Komisija (EK) mudina dalībvalstis Covid-19 diagnosticēšanā izmantot arī ātros antigēna testus, vienlaikus tā šodien parakstījusi 35,5 miljonu eiro vērtu nolīgumu, lai pastiprinātu testēšanas jaudas, pavēstīja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļas pārstāve Kristīne Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka ieteikums ātro antigēna testu izmantošanai pieņemts, balstoties uz Komisijas 28.oktobra ieteikumu Eiropas Savienībā (ES) nodrošināt vienotu pieeju un efektīvākas testēšanas stratēģijas. Par pamatu ir ņemti ar dalībvalstu palīdzību izstrādātie norādījumi un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ekspertu padoms.

Ieteikumā ir sniegti norādījumi par to, kā ātros antigēna testus izvēlēties, kādām situācijām tie ir piemēroti un kam jāuztic to veikšana. Ir arī aicinājums testus un testu rezultātus validēt un savstarpēji atzīt.

Liepiņa informēja, ka ieteikums izdots pirms ES valstu un valdību vadītāju šodienas gaidāmās virtuālās sanāksmes par ES reaģēšanu uz Covid-19 pandēmiju. Pirms tam Eiropadomes 29.oktobra sanāksmē tika panākta vienošanās labāk koordinēt testēšanas metodes.

Komisija ir arī parakstījusi nolīgumu ar Starptautisko Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federāciju par 35,5 miljoniem eiro, kas tiks finansēti no Ārkārtas atbalsta instrumenta, lai Eiropas Savienībā palielinātu Covid-19 testēšanas jaudu.

Paredzēts, ka šo finansējumu izmantos, lai personālu apmācītu paraugu vākšanā un analizēšanā un testu veikšanā, it sevišķi ar mobilajām iekārtām.

Ar Starptautisko Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federāciju var sadarboties gan ES dalībvalstis, gan Apvienotā Karaliste caur nacionālajām Sarkanā Krusta biedrībām. Piedalīties jau esot izlēmušas septiņas dalībvalstis - Austrija, Grieķija, Itālija, Malta, Portugāle, Spānija un Vācija, informēja Liepiņa.

Veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu uzsver, ka no testiem iespējams uzzināt, cik liela ir vīrusa izplatība, kuras ir skartās zonas un kā vīruss attīstās. Viņasprāt, tas ir iedarbīgs paņēmiens Covid-19 izplatības piebremzēšanai.

Kirjakidu skaidroja, ka, lai palielinātu testēšanas koordināciju ES līmenī, šodien EK dalībvalstīm sniedza norādījumus par ātro antigēna testu izmantošanu, lai labāk kontrolētu Covid-19 uzliesmojumus. "Lai testēšana būtu efektīva, jābūt vajadzīgajiem resursiem, tāpēc mēs šodien arī pastiprinām atbalstu dalībvalstu testēšanas jaudas palielināšanai. Lai pārvarētu šo pandēmiju, galvenais ir atbalsts un solidaritāte," uzskata Veselības un pārtikas drošuma komisāre.

Liepiņa atklāja, ka šodien izdotajā ieteikumā ir norādījumi dalībvalstīm par ātro antigēna testu izmantošanu tam, lai konstatētu vīrusu noteiktos apstākļos. Tās ir arī situācijas, kur inficēto personu ātra identificēšana sekmē uzliesmojumu pārvaldību un augsta riska grupu, piemēram, medicīniskā personāla vai veco ļaužu pansionātu, regulāru kontroli.

Dalībvalstis tiek mudinātas veikt ātros antigēna testus papildus RT-PĶR testiem, lai apturētu vīrusa izplatību, atklātu inficēšanās gadījumus un ierobežotu izolēšanas un karantīnas pasākumus.

Liepiņa uzsvēra, ka, lai sekmētu pārvietošanos pāri robežām, kontaktu izsekošanu un slimo personu ārstēšanu pāri robežām, milzīga nozīme ir testu rezultātu savstarpējai atzīšanai. Tāpēc dalībvalstis tiek īpaši mudinātas savstarpēji atzīt tādu ātro antigēna testu rezultātus, kas atbilst ieteikumā norādītajiem kritērijiem un ko veikušas pilnvarotas testēšanas iestādes jebkurā ES dalībvalstī.

Ja seko šim ieteikumam, tad var arī tikt veicināta personu brīva pārvietošanās un netraucēta iekšējā tirgus darbība laikā, kad testēšanas spējas ir ierobežotas, uzskata EK.

"Zinātne un tehnika nemitīgi attīstās, un tiek gūta arvien lielāka izpratne par šo vīrusu, tāpēc paveras jaunas iespējas Covid-19 diagnosticēšanā izmantot dažādas metodikas un pieejas. Tāpēc Komisija būs gatava šajā ieteikumā attiecīgi precizēt testu izmantošanu," klāstīja Liepiņa.

Pasaulē

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.

Svarīgākais