Iespējamais gāzesvads starp Lietuvu un Poliju maksās nopietnu naudu, droši vien vismaz 500 miljonus eiro (aptuveni 350 miljonus latu), intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" vērtēja Krievijas energokompānijas "Gazprom" pārstāvniecības Latvijā vadītājs Jevgēnijs Roldugins.
Viņš arī uzsvēra, ka pagaidām vēl nav skaidrs, vai tiks piešķirta nauda projekta tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei. "Teorētiski var izdarīt visu ko, bet ir svarīgi veikt ekonomiskos aprēķinus. Patlaban Lietuvā pēc "Gazprom" daļēji piederošās gāzes kompānijas "Lietuvos dujos" iniciatīvas kopā ar Lietuvas Ekonomikas ministriju izveidota darba grupa, kurai jāsniedz slēdziens par nepieciešamību vērtēt iespēju veidot šādu savienojumu," stāstīja Roldugins un piebilda, ka, pamatojoties uz šo dokumentu, Eiropas Komisija (EK) skatīsies, vai vērts piešķirt naudu tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei.
Runājot par iespējamajām gāzesvada izmaksām, viņš uzsvēra, ka tie nav divi vai pieci lati." Kas tālāk? Uzbūvēs cauruli, bet priekš kam? Tikai tāpēc, lai uzbūvētu?" vaicāja Roldugins.
Viņš gan piekrita, ka tas ir labs risinājums no drošības viedokļa, un tādā ziņā "Gazprom" to atbalsta, taču kompānijai tas neesot vajadzīgs.
Viņš piebilda, ka Eiropai gribētos vēl vairāk gāzes, bet drīzumā tiks pabeigta "Nord Stream" būvniecība, un 2011.gadā pa to sāks plūst gāze. Līdz ar to rodoties jautājums, vai ir lietderīgi ieguldīt naudu vēl šajā projektā.
"Cauruļvadu var uzbūvēt, bet no kurienes plūdīs gāze? Ir zināms, ka it kā saistībā ar šo projektu Polijā tiek būvēts sašķidrinātās gāzes terminālis, kuram nauda ir paredzēta, taču fiziski kontā tā vēl nav ieskaitīta. Naudas devēji patlaban ir aizdomājušies, jo tad, kad tika pieņemts lēmums par naudas piešķišanu, "Nord Stream" un "South Stream" vēl bija tikai projekti," pavēstīja Roldugins.
Viņš arī teica, ka Latvijas valdība nav izrādījusi interesi par atzaru no "Nord Stream", bet tas, viņaprāt, ir saprotams, jo pašreizējais projekts neparedz nekādus atzarus - ne uz Lielbritāniju, ne uz Latviju, ne uz Poliju. Projekts paredzējis piesaistīt uzņēmumus, kas varētu piedalīties būvdarbos vai kādu iekārtu ražošanā, un, pēc viņa domām, šeit Latvijas puse varēja izteikt savus piedāvājumus. Tas gan neesot darīts.
Savukārt par iespējamo Dobeles gāzes krātuves izmantošanu viņš saka, ka līdz šim veiktie pētījumi ir pietiekami, lai varētu uzbūvēt kompresoru cehu, infrastruktūru utt. un krātuvi izmantotu. Tomēr nav skaidrs, kam to varētu izmantot.
"Pieņemsim, kāds izlems, ka tā jābūvē. "Gazprom" tas nebūs. Jāsaprot, ka ir vajadzīgs noteikts naudas daudzums būvniecībai, un tie ir krietni vairāk nekā 500 miljoni eiro. Tas prasīs arī noteiktu laiku - kādus gadus piecus. Un tad var glabāt gāzi, bet pagaidām nav zināms, kam tā ir vajadzīga. Jautājums, no kurienes gāze nāks, priekš kam tā tur glabāsies un kur tiks tālāk transportēta," sprieda Roldugins.
"Gazrom" varot piegādāt gāzi, taču pašai kompānijai tas neesot vajadzīgs, jo patlaban visas vajadzības nodrošina Inčukalna gāzes krātuve. Turklāt esot iespējams, ka Krievijas ziemeļrietumu reģiona apgādei vairs nebūs vajadzības izmantot Inčukalna krātuvi. "Ja būs sarežģīta situācija ar glabāšanu, mums ir citas iespējas. Tāpat kā bija ar naftas cauruļvadu uz Ventspili - radās neizpratne no Latvijas puses, tagad tā grib atgūt plūsmu, bet neviens vairs viņus nepieņems," vērtēja pārstāvniecības vadītājs.