Baltkrievija otrdien sākusi elektroenerģijas ražošanu netālu no Lietuvas robežas uzceltajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), paziņojis Lietuvas elektropārvades sistēmas operators "Litgrid".
Neilgi pēc tam Baltkrievijas Enerģētikas ministrija izplatījusi paziņojumu, ka spēkstacijas pirmais reaktors pieslēgts pie Baltkrievijas energosistēmas.
"Plkst.12.03 (11.03 pēc Latvijas laika) AES pirmā energobloka turbīnas ģenerators pieslēgts pie valsts kopējās energosistēmas," norādīts ministrijas paziņojumā.
"Litgrid" savukārt paziņojis, ka sistēmas vadības centrā plkst.11.06 fiksēti dati, kas liecināja, ka Astravjecā tiek ražota elektroenerģija.
No tā brīža elektroenerģijas tirgus dalībnieki nevar veikt komerciālu elektroenerģijas apmaiņu starp Baltkrieviju un Lietuvu, un par to "Litgrid" jau informējis elektroenerģijas biržas "Nord Pool" dalībniekus.
Kā uzņēmuma pārstāvji sacījuši ziņu aģentūrai BNS, Baltijas valstīs elektroenerģija vairs netiek importēta nedz no Baltkrievijas, nedz Krievijas, izņemot Kaļiņingradas apgabalu, ar kuru Lietuva turpina tirgoties.
"Baltkrievija nav sadzirdējusi aicinājumu neradīt apdraudējumu Eiropas Savienības iedzīvotājiem un apturēt Astravjecas AES iedarbināšanu. Tādēļ Lietuva sāk piemērot likumu par aizsardzību no nedrošās atomspēkstacijās ražotas elektroenerģijas. Šādai elektroenerģijai Lietuvas tirgū vietas nav," feisbukā uzsvēris Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Viņš norādījis, ka nepieciešams saliedēts darbs, lai elektroenerģija no nedrošām trešo valstu atomelektrostacijām nenonāktu ne tikai Lietuvas, bet arī Eiropas Savienības tirgū, kā arī raita Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar pārējo Eiropu, pēc kuras saskaņā ar kopīgu vienošanos nolemts neturpināt elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm.
Kā paskaidrojis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, fiksējot elektroenerģijas ražošanas sākumu Astravjecas elektrostacijā, Lietuva pilnībā bloķē elektroenerģijas nonākšanu savas valsts tirgū pa Lietuvu un Baltkrieviju savienojošajām līnijām un nav atstājusi iespēju šīs AES vajadzībām izmantot Lietuvas elektrotīklus.
"Šie nacionāla mēroga soļi nodrošina, ka Astravjecas AES elektroenerģija netiek tirgota mūsu tirgū, taču ne mazāk svarīgi ir reģiona līmenī panāktie lēmumi, lai Astravjecas AES elektroenerģija nenonāktu Baltijas valstu elektroenerģijas tirgū, savukārt Eiropas Savienībai jāpilda kritiski svarīga loma kodoldrošības jautājumos," uzsvēris ministrs.
"Litgrid" Sistēmas vadības departamenta direktors Ģiedrjus Radvila norādījis, ka "Litgrid" Baltkrievijai nesniegs arī avārijas jaudas rezervi, kas tiek uzturēta Kruones hidroakumulācijas elektrostacijā.
Baltijas valstis pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025.gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēties ar Eiropas energosistēmu.
Jūlijā "Litgrid" informēja pārējo BRELL līguma dalībvalstu, tai skaitā Baltkrievijas, operatorus, par izstāšanos no nolīguma par normatīvajām avārijas rezervēm. Lietuva rezerves savām vajadzībām nodrošina no Kruones jaudām, kā arī pa starpsavienojumiem ar Poliju un Zviedriju un izmantojot balansēšanas jaudas Baltijas valstu tirgū.
Saskaņā ar "Litgrid" analītiķu aplēsēm elektroenerģijas imports no Baltkrievijas pirmajā pusgadā sasniedza 0,3 teravatstundas jeb aptuveni 5% visas Lietuvas importētās elektroenerģijas.
20.augustā Baltkrievija paziņoja, ka pabeigta kodoldegvielas ielāde Astravjecas AES pirmajā reaktorā, bet 11.oktobrī pavēstīja, ka tajā uzsākta vadāma ķēdes reakcija un tuvākajā laikā tiks veikti pētniecības darbi, lai pārliecinātos par kontroles sistēmas drošumu un reaktora iekārtas kodoldrošību, bet nākamajā posmā paredzēta pirmā energobloka enerģētiskā iedarbināšana ar pieslēgšanu valsts energosistēmai.
Oktobra nogalē "Litgrid" no Baltkrievijas energokoncerna "Belenergo" saņēma informāciju, ka elektroenerģijas ražošana Astravjecā varētu sākties laikā no 1. līdz 10.novembrim.
Lietuva uzskata, ka Baltkrievija nav ievērojusi drošības prasības, ceļot spēkstaciju, kas atrodas aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas, bet Minska šos pārmetumus noraida.