Armēņu tauta tikai ar ieročiem rokās var panākt sev vēlamu Kalnu Karabahas konflikta atrisinājumu, trešdien paziņoja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans.
"Mūsu turpmākās darbības - cīņa līdz galam mūsu tautas vārdā. Neatkarīgi no tā, kas notiks, jācīnās mūsu tautas tiesību vārdā. Šodien Azerbaidžānas nostājas kontekstā cīnīties mūsu tautas vārdā nozīmē, pirmkārt, ņemt rokās ieročus un stāvēt mūsu dzimtenes aizsardzībā. Efektīvi organizējot šo procesu, mēs varēsim panākt mums pieņemamu diplomātisko risinājumu," tiešraidē "Facebook" pavēstīja Pašinjans.
Viņš norādīja, ka Azerbaidžāna nepiekrīt nekam, kā vien Karabahas kapitulācijai. "Bet tas, jūs saprotat, ko nozīmē," piebilda Pašinjans.
Pasaules lielvaras, tostarp ASV un Krievija, paudušas bažas par situāciju Kalnu Karabahā, kur kaujas turpinās jau ilgāk nekā trīs nedēļas.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas karadarbība atsākās 27.septembrī.
Šomēnes abas puses divreiz vienojās par pamiera ievērošanu un abas reizes vienošanās tika pārtraukta neilgi pēc spēkā stāšanās. Rezultātā šiem pamieriem nav bijusi gandrīz nekāda ietekme.
Erevāna paziņojusi, ka kaujās krituši 772 armēņu karavīri un 36 civiliedzīvotāji. Baku ziņo, ka gājuši bojā 63 civiliedzīvotāji, bet kritušo karavīru skaitu nav atklājusi.
