Armēnija un Azerbaidžāna svētdien apsūdzējušas viena otru "humanitārā pamiera" pārkāpšanā Kalnu Karabahā pāris stundas pēc pamiera stāšanās spēkā.
Abas valstis bija vienojušās par humanitāro pamieru no 18.oktobra plkst.00.00 pēc vietējā laika.
Taču Armēnijas Aizsardzības ministrija šodien ziņoja par raķešu un artilērijas apšaudi no Azerbaidžānas puses.
Savukārt Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija vēlāk apsūdzēja Armēniju pamiera neievērošanā.
Abas puses jau pagājušajā nedēļas nogalē vienojās par pamieru, bet arī tas drīz tika pārkāpts.
Kalnu Karabahas konfliktā kopš intensīvu kauju atsākšanās 27.septembrī dzīvību zaudējuši vairāk nekā 600 armēņu karavīri, bet Azerbaidžānas puse ziņas par saviem kritušajiem nesniedz. Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.