Politiskā krīze Beļģijā, šķiet, kļuvusi par permanentu valsts stāvokli – pagājušās nedēļas nogalē bez rezultātiem beigušās vairāk nekā trīs mēnešus ilgās sarunas par koalīcijas valdības izveidošanu starp flāmu un valoņu politiķiem.
Parlamenta ārkārtas vēlēšanas šķiet faktiski neizbēgamas, taču politiķi un politologi norāda, ka arī tas maz ko atrisinās, jo pašreizējais spēku samērs paliks nemainīgs – gluži tāpat kā domstarpības starp relatīvi bagātās Flandrijas un relatīvi nabadzīgās Valonijas politiķiem un iedzīvotājiem.
"Beļģija ir komā. Pacients ir klīniskās nāves stāvoklī," radušos situāciju intervijā radiostacijai Bel-RTL raksturojis Flāmu kristīgo demokrātu partijas (CD&V) deputāts Ēriks van Rompejs – Eiropas Savienības pastāvīgā priekšsēdētāja Hermana van Rompeja brālis. Viņš asi kritizējis flāmu nacionālistu partijas Jaunā flāmu alianse (N-VA) līdera Bārta de Veivera pieņemto lēmumu pamest starp septiņām partijām uzsāktās sarunas un "no nulles punkta" atsākt pārrunas starp flāmiem un valoņiem par valsts iekārtas reformēšanu. "De Veiveram būtu nepieciešams izrādīt lielāku politisko atbildību," norādījis Ē. van Rompejs, atgādinot, ka bez šīs partijas pārstāvjiem jaunas valdības izveidošana Beļģijā ir faktiski neiespējama.
B. de Veivers un viņa piekritēji pieprasījuši, lai 40–50% no ienākumu nodokļa, kas tiek iekasēts no fiziskām personām, nonāktu Beļģijas reģionu, nevis federālajā budžetā – faktiski tas nozīmē lielāku ekonomisko patstāvību bagātajam nīderlandiešu valodā runājošajam Flandrijas reģionam. Savukārt valoņu sociālisti, kuri vēlēšanās guva lielākos panākumus franciski runājošo beļģu vidū, uzskata, ka atskaitījumu reģionālajiem budžetiem nedrīkst pārsniegt 10% no fizisko personu ienākuma nodokļa. Pretējā gadījumā jau drīzumā aptrūksies nauda Beļģijas budžetā, un tas nespēs finansēt Valonijas iedzīvotāju uzturēšanu.
Pēc B. de Veivera asā paziņojuma lēmums par tālāku sarunu nākotni jāpieņem Beļģijas karalim Albertam II, kurš iepriekš par sarunu starp flāmiem un valoņiem starpniekiem jau bija iecēlis vairākus augsta ranga politiķus, kuru pūliņi gan nav devuši rezultātus. Situāciju sarežģī fakts, ka Beļģijai līdz decembrim jāpilda arī ES prezidējošās valsts pienākumi un tas neļauj premjeram Īvam Letermam pievērst pietiekami daudz uzmanības iekšpolitisko jautājumu risināšanai. Aģentūras AP aptaujātie politologi pieļāvuši iespēju, ka, neraugoties uz strupceļā nonākušajām sarunām, Alberts II nesteigsies ar jaunu vēlēšanu izsludināšanu. Jāatgādina, ka pēc 2007. gadā notikušajām Beļģijas parlamenta vēlēšanām diskusijas par koalīcijas izveidi ilga veselus deviņus mēnešus. Šā gada sākumā šī koalīcija izjuka pēc tam, kad flāmi un valoņi nespēja vienoties par divvalodīgā Briseles – Halles – Vilvordes vēlēšanu iecirkņa administratīvo sadalīšanu.