Nobela prēmija ekonomikā piešķirta izsoļu teorijas pētniekiem

© Reuters/Scanpix/Leta

Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta ASV Stenforda universitātes zinātniekiem Polam Milgromam un Robertam Vilsonam par izsoļu teorijas pētījumiem.

Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija norāda, ka Milgroms un Vilsons atzinīgi novērtēti par "izsoļu teorijas uzlabojumiem un jaunu izsoļu formātu izgudrojumiem".

Akadēmijas paziņojumā teikts, ka 72 gadus vecā Milgroma un 83 gadus vecā Vilsona atklājumi devuši ieguvumus pārdevējiem, pircējiem un nodokļu maksātājiem visā pasaulē.

Vilsons izstrādājis teoriju kopīgas vērtības izsolēm, bet Milgroms radījis krietni vispārīgāku izsoļu teoriju, analizējot solīšanas stratēģijas dažāda formāta izsolēs.

Prēmija ir 10 miljoni zviedru kronu (960 tūkstoši eiro).

Pagājušajā gadā Nobela prēmiju ekonomikā saņēma ASV strādājošie zinātnieki Abidžits Banerdži, Estere Diflo un Maikls Krēmers par pētījumiem, kas veicinājuši nabadzības mazināšanu pasaulē.

Zviedru fiziķis un dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels 1896.gadā ar savu testamentu nodibināja Nobela prēmijas par izciliem sasniegumiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, literatūrā un miera nostiprināšanā. Nobela piemiņas prēmiju ekonomikā nodibināja Zviedrijas centrālā banka, un tā tiek piešķirta kopš 1969.gada.

Pasaulē

Krievijas aģentam, kuram par Ukrainas militārās administrācijas vadītāja Oļega Sinegubova slepkavību tika solīti 50 tūkstoši dolāru, bija dubultpilsonība, un viņš ļoti rūpīgi slēpās no likumsargiem; liecinieki palīdzēja viņu izsekot, un DNS pārbaude no kefīra pakas palīdzēja izvirzīt apsūdzības, ziņo Ukrainas valsts policijas Galvenās pārvaldes Izmeklēšanas nodaļas vadītājs Harkivas apgabalā Sergejs Bolvinovs savā ierakstā “Facebook”.

Svarīgākais