Naktī uz pirmdienu starp Armēņu spēkiem un Azerbaidžānas armiju Kalnu Karabahā atsākušās kaujas, abām pusēm apsūdzot vienai otru pamiera pārkāpšanā.
Aģentūras AFP korespondents no Bardas Azerbaidžānā ziņo, ka pilsētā, kas atrodas netālu no frontes līnijas, pirmdienas rītā bijusi dzirdama kanonāde.
Savukārt starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā esošais AFP fotogrāfs vēsta, ka dzirdams kanonādes troksnis no Hadrutas puses.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apsūdzējusi armēņu spēkus, ka tie neievērojot pamiera nosacījumus, kurus pagājušās nedēļas nogalē ar Krievijas starpniecību izdevās saskaņot Maskavā.
"Armēnijas bruņotie spēki, kas neievēro humanitāro pamieru, atkārtoti mēģināja uzbrukt Azerbaidžānas armijas pozīcijām," paziņojusi ministrija.
Baku apgalvo, ka iznīcināts liels skaits armēņu karavīru, kā arī tanks T-72 un trīs reaktīvo daudzstobru mīnmetēju iekārtas "Grad".
Savukārt Armēnijas Aizsardzības ministrijas pārstāve paziņojusi, ka azerbaidžāņu artilērija intensīvi apšauda frontes dienvidu sektoru.
Arī armēņi apgalvo, ka pretinieks cietis smagus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus, taču sīkākas ziņas par to nesniedz.
Kā ziņots, sestdienas rītā abu valstu ārlietu ministri Maskavā vienojās par humanitāru pamieru, taču jau tūlīt pēc tā spēkā stāšanās abas puses apmainījās ar pārmetumiem par uguns pārtraukšanas neievērošanu.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
27.septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal uzliesmoja karadarbība.