Šī gada Nobela Miera prēmija piešķirta Pasaules pārtikas programmai (WFP) par tās centieniem cīnīties ar badu un uzlabot apstākļus mieram konfliktu zonās, piektdien paziņoja Nobela komiteja.
WFP godināta par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci", paziņoja komiteja.
"Ar šī gada prēmiju Norvēģijas Nobela komiteja vēlas pavērst pasaules acis uz miljoniem cilvēku, kuri cieš vai saskaras ar bada draudu," pavēstīja komitejas priekšsēdētāja Berita Reisa-Andersena.
WFP vadītājs Deivids Bīslijs paziņoja, ka Nobela Miera prēmija "mūs iedvesmos darīt vēl vairāk".
"Mēs nedodamies katru vakaru gulēt, domājot par cilvēkiem, kurus mēs esam izglābuši, mēs dodamies gulēt, domājot par cilvēkiem, līdz kuriem mēs netikām naudas vai vai piekļuves trūkuma dēļ," sacīja Bīslijs.
"Es ceru, es tiešām ceru, ka šī balva, šī prēmija, liks daudziem pasaulē aptvert, ka cilvēki joprojām katru vakaru dodas gulēt izsalkuši un mirst bada nāvē," norādīja Bīslijs.
"Šis ir slavas brīdis" WFP, pēc paziņojuma par prēmijas saņemšanu pavēstīja organizācijas preses pārstāvis Tomsons Piri.
"Šogad mēs izgājām ārpus savu pienākumu rāmjiem," sacīja Piri, norādot, ka WFP turpināja starptautiskās palīdzības plūsmu, neskatoties uz pandēmijas karantīnām un transporta ierobežojumiem.
"WFP parādīja sevi no labākās puses," preses konferencē Ženēvā pavēstīja Piri. "Vienu brīdi mēs bijām lielākā aviokompānija pasaulē, kad bija apstājušās vairums, ja ne visas komerciālās aviokompānijas."
Piegādājot pārtiku ar helikopteru, vai uz ziloņa vai kamieļa muguras, WFP lepojas būt par "vadošo humāno organizāciju" pasaulē, kur, pēc tās aplēsēm, aptuveni 690 miljoni cilvēku dodas gulēt ar tukšu vēderu.
1961.gadā dibinātā ANO organizācija pagājušajā gadā palīdzējusi 97 miljoniem cilvēku, izdalot 15 miljardus pārtikas devu 88 valstīs.
Eksperti brīdina, ka, neskatoties uz progresu pēdējās trijās desmitgadēs, ANO mērķis līdz 2030.gadam likvidēt badu šķiet nesasniedzams, ja turpināsies pašreizējās tendences.
Miera prēmijas komitejai šogad bija izvēle no 318 pretendentiem, kuru vidū ir 211 personas un 107 organizācijas, un tas bijis ceturtais lielākais kandidātu loks kopš 1901.gada.
Bukmeikeri bija prognozējuši, ka lielākās izredzes saņemt šo prestižo balvu šogad ir 17 gadus vecajai zviedru klimata aktīvistei Grētai Tūnbergai vai Pasaules veselības organizācijai par tās centieniem apturēt koronavīrusa pandēmiju.
Balvai izvirzīti arī demokrātijas aktīvisti Honkongā un bijušais ASV izlūkdienestu līdzstrādnieks Edvards Snoudens.
2019.gada Nobela Miera balva tika piešķirta Etiopijas premjerministram Abijam Ahmedam par viņa ieguldījumu centienos atrisināt ilgo robežstrīdu ar kaimiņvalsti Eritreju.
Šī gada Nobela balvu sezona noslēgsies nākamo pirmdien, kad kļūs zināms prēmijas ieguvējs ekonomikā.