Azerbaidžāna un Armēnija apsūdz viena otru par pilsētu apšaudīšanu

© AFP/Scanpix/Leta

Turpinoties kaujām Kalnu Karabahā, Azerbaidžāna un Armēnija pirmdien viena otru apsūdzējusi civiliedzīvotāju apdraudēšanā apšaudot pilsētas.

Kalnu Karabahas un Armēnijas amatpersonas paziņojušas, ka Azerbaidžānas bruņotie spēki pirmdien atkal apšaudījuši starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas galvaspilsētu Stepanakertu.

"Šajās minūtēs pretinieks ar lielu intensitāti veic raķešu triecienus Stepanakertai," sociālajā tīklā "Facebook" pirmdienas rītā pavēstīja Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretāre Šušana Stepanjana.

"Aptuveni plkst.6.30 Azerbaidžānas bruņotie spēki sāka apšaudīt Stepanakertu. Uz pilsētu tika izšauti četri smagie šāviņi," vēl pirms tam pavēstīja starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas Republikas Ārlietu ministrija.

Ministrijas izplatītajā video redzami apšaudes triecieni un sapostītas daudzdzīvokļu ēkas.

Azerbaidžāna triecienos izmanto klastermunīciju, norāda ministrija.

Svētdien pret Stepanakertu raķešu apšaudes tika vērstas trīs reizes.

Kā liecina Kalnu Karabahas ombudsmena aplēses, laikā no 27.septembra līdz 4.oktobrim dzīvību zaudējuši 18 mierīgie iedzīvotāji, 80 ievainoti.

Kalnu Karabahas Republikas Aizsardzības ministrijas preses dienests pirmdien vēl pirms ziņu parādīšanās par Stepanakertas apšaudi pavēstīja, ka Kalnu Karabahas armija gatavojas jaunam Azerbaidžānas bruņoto spēku uzbrukumam.

"Naktī stāvoklis konflikta zonā bija stabili saspringts. Pretinieks šobrīd gatavojas jaunām uzbrukuma darbībām. Kalnu Karabahas Republikas aizsardzības armija seko visām Azerbaidžānas bruņoto spēku kustībām un ir gatava efektīvi izpildīt noteiktos uzdevumus," pirmdienas rītā pavēstīja ministrijā.

Kalnu Karabahas varasiestādes arī mudināja iedzīvotājus pamest tās Azerbaidžānas pilsētas, kur atrodas militārās bāzes.

"Pretinieks atkal ar raķetēm apšaudījis Stepanakertu un Šušu. Uz Kalnu Karabahas aizsardzības armijas atbildi ilgi nebūs jāgaida," sociālajā tīklā "Facebook" brīdināja Kalnu Karabahas administrācijas preses sekretārs Vagrams Pogosjans.

"Atšķirībā no Baku teroristiskās vadības mēs nemērķējam uz mierīgajiem iedzīvotājiem, bet tikai uz militāriem objektiem, kas atrodas lielās pilsētās. Aicinām šo pilsētu iedzīvotājus tās pamest, lai izvairītos no iespējamiem upuriem," mudināja amatpersona.

Armēnijas Aizsardzības ministrijas pārstāve Stepanjana savukārt norādīja, ka Azerbaidžānas bruņotie spēki sākuši uzbrukumu frontes dienvidu virzienā.

"Notiek sīvas kaujas. Aizsardzības armijas vienības dod pienācīgu atbildi naidīgajiem spēkiem," feisbukā norādīja amatpersona.

Kaujās kopš karadarbības sākuma 27.septembrī dzīvību zaudējuši 202 Kalnu Karabahas karavīri, pirmdien apliecināja Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrijā.

Stepanakerta tiek apšaudīta kopš piektdienas. Sestdien tā tika apšaudīta divreiz, nodarot postījumus ēkām.

Arī Azerbaidžāna pavēstījusi, ka tās pretgaisa aizsardzības spēki pirmdienas rītā fiksējuši raķešu izšaušanu Azerbaidžānas virzienā no Armēnijas teritorijas.

"Jau vairākas dienas pretinieks, kas visā frontes līnijā ir atspiests no ieņemtajām pozīcijām, sistemātiski veic raķešu triecienus no Armēnijas teritorijas blīvi apdzīvotiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai Azerbaidžānas teritorijā," teikts Azerbaidžānas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

"Armēnijas darbības mērķtiecīgi provocē Azerbaidžānu uz atbildes soļiem," norādīja ministrijā.

Azerbaidžāna pirmdien ziņo, ka armēņu puse apšaudījusi Beilaganas, Bardas un Terteras pilsētas.

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs svētdien kareivīgo toņos ieturētā uzrunā tautai izklāstīja nosacījumus uzbrukuma apturēšanai.

Armēņu spēkiem ir "jāpamet visas mūsu teritorijas - nevis vārdos, bet darbos", jāpiedāvā grafiks pilnīgai izvešanai, jāatvainojas Azerbaidžānas tautai un jāatzīst Azerbaidžānas teritoriālā integritāte.

Erevāna Alijeva prasības jau noraidījusi.

Kalnu Karabahas prezidenta administrācija draudējusi "tālākās [militārās] darbības izvērst visā Azerbaidžānas teritorijā".

Kā ziņots, 27.septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas ar Azerbaidžānas spēkiem. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru. Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Svarīgākais