Azerbaidžāna turpinās militāro operāciju Kalnu Karabahā līdz pilnīgai armēņu spēku izvešanai no šī reģiona, trešdien paziņojusi Azerbaidžānas Ārlietu ministrija.
Ar šādu paziņojumu Azerbaidžāna nākusi klajā otrdien Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Pastāvīgās padomes sēdē.
"Šajā sēdē Azerbaidžānas īpašais pārstāvis EDSO pauda cerību, ka EDSO Minskas grupā beidzot saprot visu Baku nodomu nopietnību," teikts paziņojumā.
"EDSO Minskas grupai ir jāpieprasa pilnīga un bezierunu armēņu karaspēka izvešana no okupētajām teritorijām, lai reģionā nodrošinātu mieru. Līdz tas nebūs noticis, Azerbaidžāna turpinās leģitīmo militāro operāciju," teikts paziņojumā.
Kā ziņots, svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.
Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Ir apstiprināts, ka kopš svētdienas notiekošajās kaujās ir gājuši bojā ap 100 cilvēku.