Par Nobela prēmijas ieguvējiem fizikā vakar pasludināti Krievijā dzimušie Andrē Geims un Konstantīns Novosjolovs, kuriem 2004. gadā Mančestras universitātes laboratorijā pirmo reizi izdevās sintezēt grafēnu - faktiski vienu atomu biezu grafīta slāni, kam prognozē lielu lomu elektronikas attīstībā.
Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija, komentējot balvas piešķiršanu šiem zinātniekiem, norāda, ka eksperimenti ar grafēnu var novest pie jauna materiāla izstrādāšanas, kas varētu izraisīt revolūciju visā elektronikā. "Tas ir gandrīz caurspīdīgs, tam piemīt labas vadītspēja un no tā varētu izgatavot skārienjūtīgus ekrānus, gaismas paneļus un, iespējams, pat saules bateriju paneļus," sacīts akadēmijas paziņojumā, ko citē AP. Reuters norāda, ka vēl 2008. gadā ticis prognozēts, ka abi zinātnieki ir nopietni pretendenti uz Nobela prēmiju, taču viņu laiks pienācis tikai tagad.
Kaut gan abi laureāti dzimuši un studējuši Krievijā, pašlaik 51 gadu vecajam A. Geimam ir Nīderlandes pilsonība, bet 36 gadus vecais K. Novosjolovs ir Lielbritānijas un Krievijas dubultpilsonis. A. Geims, kurš ir Mančestras universitātes profesors, pagājušogad jau saņēma prestižo Korbera Eiropas zinātnes balvu par saviem atklājumiem no oglekļa atomiem sastāvošu divdimensiju kristālu (arī grafēna) pētīšanā.