Ārlietu komisijas priekšsēdētājs: Izvēlētajā veidā Lukašenko ilgi pie varas varētu nenoturēties

© Reuters/Scanpix/Leta

Paša izvēlētajā veidā Aleksandrs Lukašenko ilgi pie varas Baltkrievijā varētu nenoturēties, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).

Pašlaik Lukašenko varas vertikāle turas diezgan stabili, līdz ar to Latvija varot vien atbalstīt Baltkrievijas tautu, uzsvēra politiķis, tomēr paužot šaubas, vai Lukašenko ilgi izdosies noturēties pie varas veidā, kādā viņš to tagad dara.

Saeimas Ārlietu komisija šodien spriedīs par Saeimas paziņojuma projektu "Par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti". Komisijas vadītājs skaidroja, ka paziņojumā plānots apšaubīt Lukašneko mandāta leģitimitāti.

Skaidrojot, kāpēc vispār nepieciešams šāds Latvijas parlamenta paziņojums, Kols izteicās, ka klusēšanu nereti uztverot kā piekrišanu, tāpēc Latvijas parlamentam ir svarīgi paust savu nostāju, ka Lukašenko neatzīstam par leģitīmu kaimiņvalsts vadītāju.

Kols atzīmēja, ka Baltkrievijas jautājums ir arī viens no tiem, kurā Latvijai ir būtiski paust savu nostāju Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kurš šajās dienās ieradies vizītē Latvijā.

Politiķis pauda viedokli, ka Latvijai būtu svarīgi paust nostāju arī par Makrona redzējumu par "stratēģisko dialogu ar Krieviju", kura ieceri Kols apšauba, jo šīs Latvijas kaimiņvalsts politikā pēdējās desmitgadēs nav nekādu pozitīvu izmaiņu. Eiropas Savienībai (ES) vajag nevis "stratēģisko dialogu", bet gan skaidru ilgtermiņa stratēģiju attiecībām ar Krieviju, uzskata deputāts.

Kola vērtējumā, kopumā Makrona vizīte Latvijai ir svarīga, jo ir vērtējuma kā apliecinājums, ka šis partneris saprot drošības izaicinājumus reģionā. Tāpat Francija ir stratēģiski svarīgs partneris ES dienaskārtības noteikšanā.

Pasaulē

Ķīna gatava sadarboties ar izmeklēšanu, kas tiek veikta saistībā ar divu Baltijas jūras kabeļu pārraušanu, piektdien pavēstīja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Mao Nina, ar paziņojumu nākot klajā dienu pēc tam, kad lūgumu sadarboties bija izteikusi Zviedrija.

Svarīgākais