Armēnija un Azerbaidžāna apsūdz viena otru uzbrukumos tālu no Karabahas

© EPA/Scanpix/Leta

Trešo dienu turpinoties kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem nopietnākajai Kalnu Karabahas bruņotā konflikta eskalācijai, Armēnija un Azerbaidžāna otrdien apsūdzēja viena otru teritorijas apšaudīšanā apvidos tālu no Kalnu Karabahas konflikta zonas.

Kopš sīvu kauju sākšanās svētdien armēņu Kalnu Karabahas reģionā, ziņots par vairākiem desmitiem bojāgājušo un simtiem ievainoto.

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs paziņojis, ka armēņu puses apšaudēs kopš svētdienas dzīvību zaudējuši desmit azerbaidžāņu civilistu. Par kritušajiem karavīriem oficiālā Baku nekādu informāciju nesniedz.

Armēnijas Aizsardzības ministrija ziņo, ka Vardenisā, kas atrodas tālu no Kalnu Karabahas Armēnijā līdzās robežai ar Azerbaidžānu, aizdedzies civilistu autobuss, kad tam trāpījis Azerbaidžānas drona raidīts šāviņš.

Nav ziņu, ka šajā incidentā būtu cietušie, norādīja ministrija.

Ja konflikts pāraugs totālā karā, tajā var tikt ieautas arī Krievija un Turcija.

Maskavai ir aizsardzības alianse ar Armēniju, kas ir cieši saistīta ar pašpasludināto Kalnu Karabahas Republiku, bet Ankara atbalsta etniski tuvo Azerbaidžānu.

Vācijas kanclere Angela Merkele telefonsarunās ar Armēnijas un Azerbaidžānas līderiem aicinājusi nekavējoties pasludināt uguns pārtraukšanu un panākt konflikta deeskalāciju, otrdien pavēstīja Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts.

Kā ziņots, svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.

Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Pasaulē

Katru piektdienu Krievijas Tieslietu ministrija papildina savu tā saucamo ārvalstu aģentu sarakstu. Sarakstā iekļautie cilvēki automātiski tiek ieskaitīti valsts ienaidnieku kārtā – viņiem draud naudas sodi un pēc tam arī kriminālatbildība par to, ka viņi sociālajos tīklos nav norādījuši savu statusu vai arī nav iesnieguši, piemēram, valsts pieprasītos nepieciešamos ziņojumus par saiknēm ar ārzemēm. Par to, kā izpaužas šīs represijas un karš pret saviem pilsoņiem, informāciju apkopojuši ziņu platformas “www.currenttime.tv” žurnālisti.

Svarīgākais