Erdogans pieprasa Armēnijai izbeigt Karabahas "okupāciju"

© AP/SCANPIX/LETA

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pirmdien pieprasīja, lai Armēnija izbeidz, kā sacīja Turcijas līderis, Kalnu Karabahas "okupāciju".

"Ir pienācis laiks, lai krīze šajā reģionā, kas sākās ar Kalnu Karabahas okupāciju, tiktu izbeigta," sacīja Erdogans.

"Tiklīdz Armēnija pametīs teritoriju, ko tā okupē, reģions atgriezīsies pie miera un harmonijas," norādīja līderis.

Turcija jau gadiem atbalstījusi Azerbaidžānu, bet ar Armēniju tai vēsturiski bijušas sliktas attiecības.

Erdogans par pēdējo Karabahas konflikta eskalāciju vainoja Armēniju, kā arī kritizēja ASV, Franciju un Krieviju, ka tās tā dēvētās Minskas grupas sarunās nav spējušas konfliktu atrisināt.

"Viņi būtībā darīja visu, lai šo jautājumu neatrisinātu," sacīja Erdogans. "Tagad Azerbaidžānai jāņem lietas savās rokās."

Kalnu Karabahas strīdus reģionā pirmdien turpinājās sadursmes armēņu un azerbaidžāņu bruņoto spēku starpā, abām pusēm apgalvojot, ka tām izdodas gūt virsroku.

Saasinoties situācijai Kalnu Karabahā, Turcija uz Azerbaidžānu no Sīrijas ziemeļdaļas pārsviedusi aptuveni 4000 kaujinieku, pirmdien radio "Eho Moskvi" sacīja Armēnijas vēstnieks Krievijā Vardans Tagonjans.

Turcija arī palīdz Azerbaidžānai "inženierinfrastruktūras organizācijā Azerbaidžānas teritorijā pie Armēnijas robežām", norādīja diplomāts.

Starptautiskā sabiedrība aicina konfliktu atrisināt diplomātiskā ceļā, vairojoties bažām, ka stratēģiski svarīgajā Kaukāza reģionā konfliktā var tikt ievilktas reģiona valstis.

Turcija jau apliecinājusi, ka tā atbalsta Azerbaidžānu, bet Krievija, kurai Armēnijā ir armijas bāzes, aicinājusi pasludināt uguns pārtraukšanu.

Kā ziņots, svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.

Abas puses ziņo par pretējai pusei nodarītajiem smagajiem zaudējumiem, kā arī par upuriem civiliedzīvotāju vidū.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Pasaulē

Internetā nopludināta informācija, kas liecina, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sacelšanās laikā 2023. gada vasarā kļuvis par starpnieku starp Kremli un "Vagner PMC" nemiernieku līderi Jevgēņiju Prigožinu, raksta “dialog.ua”.

Svarīgākais