Notikumi Baltkrievijā ir nonākuši stadijā, ko šahā sauc par patu, proti, neviens vairs īsti nevar uzvarēt, bet zaudēt arī vēl negrib, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Viņš skaidroja, ka no vienas puses neapmierināto cilvēku protesti kaimiņzemē nerimstas, bet no otras puses varas vertikāle joprojām nav izkustējusies.
Ministrs uzsvēra, ka Baltkrievijas varas iestādes saņem lielu politisko un ekonomisko atbalstu no Krievijas, savukārt Eiropas Savienības (ES) un starptautiskās sabiedrības galvenais uzdevums ir sniegt maksimāli lielu atbalstu Baltkrievijas iedzīvotājiem, tomēr neiejaucoties Baltkrievijas iekšējās lietās.
"Lai kā mums varbūt dažreiz gribētos emocionāli kaut kā vēl vairāk atbalstīt, vēl vairāk izdarīt, šo situāciju reāli var atrisināt tikai baltkrievi paši, vēlams, bez iejaukšanās no ārpuses, vienalga, vai tā būtu Krievija vai kāds cits spēlētājs," sacīja Latvijas ārlietu ministrs.
Šajā kontekstā politiķis arī minēja, ka, pretēji Baltkrievijai, kura atsauca savu vēstnieku Latvijā, Latvija šādu soli negrasās spert, jo gan Latvijas, gan citu valstu vēstnieki var spēlēt nopietnu lomu, gan aizstāvot valstspiederīgo intereses, gan tiekoties ar vietējās opozīcijas pārstāvjiem.
"Tiem, kas varbūt domā, ka šobrīd vislabākais būtu atsaukt vēstnieku, lai izrādītu vēl vienu simbolisku žestu, es teiktu, ka no politiska un praktiska viedokļa tā būtu ļoti nepareiza rīcība. ES dalībvalstu vēstniekiem būtu jāuzturas Minskā, ar savu rīcību praktiski demonstrējot nostāju, nevis sēžot katram savā galvaspilsētā un neko vairs nespējot izdarīt," sacīja Rinkēvičs.
Kā ziņots, Latvijas ārlietu ministrs, sazinoties ar Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministrijām, pagājušajā nedēļā nolēma uz nenoteiktu laiku noteikt ieceļošanas aizliegumu valstī 101 Baltkrievijas amatpersonai.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, ieceļošanas aizliegums attiecas uz Baltkrievijas amatpersonām no Baltkrievijas Prezidenta administrācijas, Iekšlietu ministrijas un tās pakļautībā esošajām institūcijām, Sakaru un informācijas ministrijas, Valsts nacionālās televīzijas un radio.
Tāpat sarakstā iekļautas amatpersonas no Baltkrievijas Ārkārtas situāciju ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Konstitucionālās tiesas, Centrālās vēlēšanu komisijas, Minskas vēlēšanu komisijas, Baltkrievijas apgabalu un pilsētu izpildkomitejām un citām institūcijām.
Ministrijā uzsvēra, ka Baltkrievijas varas struktūras nav mainījušas savu attieksmi pret miermīlīgajiem protestiem - turpinās demonstrāciju diskreditēšana, neproporcionāla spēka pielietošana, pastiprinās neatkarīgo mediju interneta vietņu bloķēšana, tiek ierosinātas krimināllietas un konfiscēti datu nesēji.
Kā ziņots, Baltkrievijā jau ilgāk nekā pusotru mēnesi turpinās iedzīvotāju protesti pret prezidenta vēlēšanu viltošanu. Protestu gaitā aizturēti vairāki tūkstoši cilvēku vēl vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.