Armēnija: Kaujās nogalināti aptuveni 200 azerbaidžāņu karavīri

© scanpix.ee

Armēnijas Aizsardzības ministrija pirmdien paziņojusi, ka kaujās, kas dienu iepriekš izcēlās uz faktiskās Kalnu Karabahas robežas, nogalināti aptuveni 200 Azerbaidžānas karavīri.

Kaujās iznīcinātas arī aptuveni 30 azerbaidžāņu bruņutehnikas vienības un notriekti aptuveni 20 bezpilota lidaparāti, vēsta ministrija.

Iepriekš starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kaujās krituši 16 armēņu karavīri, bet aptuveni 100 ievainoti.

Savukārt Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka nogalināti vairāk nekā 550 Armēnijas karavīri, sašauti 22 tanki un bruņutransportieri un notriekti 18 bezpilota lidaparāti.

Kā ziņots, svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.

Abas puses ziņo par pretējai pusei nodarītajiem smagajiem zaudējumiem, kā arī par upuriem civiliedzīvotāju vidū.

Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Pasaulē

Amerikā 1967. gada 12. janvārī nomira 73 gadus vecais Džeimss Bedfords. Viņš jau ilgu laiku slimoja ar nieru vēzi, tā metastāzes bija sasniegušas plaušas. Tomēr pēc nāves Džeimss netika kremēts vai apglabāts zārkā - viņš kļuva par pirmo cilvēku, kurš tika iesaldēts ar mērķi atdzīvināt vēlāk, kad zinātne un tehnoloģijas būs pietiekami attīstītas, lai viņu varētu izglābt. Ar stāstu dalās “postimees.ee”.

Svarīgākais