Armēnija izsludina karastāvokli un mobilizāciju

Armēnijas valdība izsludinājusi karastāvokli un vispārējo mobilizāciju, tādējādi reaģējot uz karadarbības sākumu pie faktiskās Kalnu Karabahas robežas, svētdien paziņojis premjerministrs Nikols Pašinjans.

Ierakstā feisbukā Pašinjans aicinājis pilsoņus būt gataviem aizstāvēt dzimteni.

Kā ziņots, iepriekš karastāvokli un vispārējo mobilizāciju izsludinājis starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas prezidents Araiks Arutjunjans.

Saskaņā ar viņa paziņojumu iesaukti tiks visi karaklausībai pakļautie vīrieši, kas sasnieguši 18 gadu vecumu.

Svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.

Abas puses arī ziņo par pretējai pusei nodarītajiem smagajiem zaudējumiem, kā arī par upuriem civiliedzīvotāju vidū.

Armēnijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Azerbaidžānas armija svētdienas rītā visas saskares līnijas garumā sākusi uzbrukumu Kalnu Karabahai.

Savukārt Azerbaidžāna apsūdzējusi uzbrukumā Armēniju.

Saskaņā ar sākotnējām ziņām abās pusēs ir cietušie civiliedzīvotāju vidū.

Azerbaidžāņu spēki vairākos virzienos ir atsisti, nodarot tiem smagus zaudējumus, feisbukā apgalvo Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Šušans Stepanjans, norādot, ka kaujas turpinās.

Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses dienests vēsta, ka notriekti divi Azerbaidžānas armijas helikopteri un trīs bezpilota lidaparāti.

Armēnija ziņo arī par trīs sašautiem azerbaidžāņu tankiem.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi viena helikoptera notriekšanu, apgalvojot, ka tā apkalpe esot dzīva.

Tajā pašā laikā Baku apgalvo, ka uzbrukumu pirmie sākuši armēņi un ka kauju rezultātā esot nogalināti vismaz seši civiliedzīvotāji. Apšaudītas vairākas apdzīvotās vietas, izmantojot lielkalibra ieročus - mīnmetējus un artilēriju.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrijas paziņojumā teikts, ka azerbaidžāņu armija devusi prettriecienu un situāciju kontrolē.

Armijas vadība esot pieņēmusi lēmumu sākt "pretuzbrukumu" visas frontes garumā.

Azerbaidžānas puse vēsta, ka iznīcinājusi 12 armēņu zenītraķešu kompleksus "Osa".

Tikmēr Kalnu Karabahas varasiestādes vēsta, ka Azerbaidžānas armija apšaudot dziļi aizmugurē esošās apdzīvotās vietas, tostarp starptautiski neatzītās republikas galvaspilsētu Stepanakertu, kas pakļauta reaktīvo mīnmetēju "Grad" ugunij.

Kalnu Karabahas tiesībsargs ziņo, ka civiliedzīvotāju vidū esot nogalinātie un ievainotie.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.