Igaunija izvirzījusi jautājumu par Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija saindēšanu ar "Novičok" grupas indīgo kaujas vielu atklātā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes apspriedē, kas bija veltīta ķīmisko ieroču problemātikai.
Pārstāvot Igauniju, kas pašlaik ir Drošības padomes nepastāvīgā dalībvalsts, ārlietu ministrs Urmass Reinsalu uzsvēris, ka par ķīmisko ieroču lietošanu jāpieprasa ļoti nopietna atbildība.
"Šā uzbrukuma vaininieki ir jāsoda. Nepieciešama neatkarīga starptautiska izmeklēšana, kurā piedalītos Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas eksperti," viņš norādījis, vienlaikus aicinot Krieviju uz sadarbību.
Igaunija šai apspriedē arī atgādinājusi par bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu ar savulaik Padomju Savienībā radīto nervus paralizējošo vielu "Novičok" 2018.gadā Lielbritānijā, kas arī tikusi apspriesta ANO Drošības padomē.
"Diemžēl šis nav pirmais gadījums, kad "Novičok" tiek laists darbā pret cilvēkiem, kurus Krievija uzskata par ienaidniekiem," atgādinājis Igaunijas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā Svens Jirgensons.
Uzbrukumu Navaļnijam apspriedē nosodījušas arī vairākas citas Drošības padomes dalībvalstis.
Apspriedē, kas bija veltīta 2013.gadā pieņemtajai ANO Drošības padomes rezolūcijai par ķīmisko ieroču lietošanu Sīrijā un šīs rezolūcijas izpildei, Igaunija arī kritizēja Krieviju par vairākkārtējiem mēģinājumiem apšaubīt Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas kompetenci. Neatkarīgās izmeklēšanās noskaidroti septiņi gadījumi, kad Sīrijas režīms lietojis ķīmiskos ieročus pret cilvēkiem.