Saistībā ar Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanu pret Vāciju pieaug spiediens ietvert projektu "Nord Stream 2" potenciālajā Eiropas atbildē Krievijai.
Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka sagaida no Maskavas sadarbību Navaļnija lietas izmeklēšanā, un pavēstījusi, ka Vācija konsultēsies ar NATO sabiedrotajiem par piemērotāko reakciju, raisot spekulācijas par iespējamajām jaunajām Rietumu sankcijām pret Krieviju.
"Nepieciešama Eiropas līmeņa atbilde," uzsvēra Bundestāga Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Norberts Retgens, atbildot uz žurnālista jautājumu, vai būtu jāaptur darbs pie Vācijas un Krievijas gāzesvada projekta "Nord Stream 2".
"Mums jāīsteno skarba politika, mums jāatbild vienīgajā valodā, ko [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins saprot - ar dabasgāzes tirdzniecību," sacīja Retgens.
44 gadus vecais Navaļnijs 20.augustā ar saindēšanās pazīmēm nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā, bet divas dienas vēlāk tika pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmusies Berlīnes Universitātes klīnika "Charite".
Vācijas valdība trešdien paziņoja, ka iegūti neapgāžami pierādījumi, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder "Novičok" grupai.
Minhenes drošības konferences vadītājs un bijušais vēstnieks Vašingtonā Volfgangs Išingers pauda atbalstu idejai par kopīgu Eiropas Savienības (ES) un NATO atbildi Navaļnija lietā un sacīja, ka maigāki žesti, piemēram, diplomātu izraidīšana, var nebūt gana pārliecinoši.
"Ja mēs kopā ar partneriem vēlamies nosūtīt Maskavai skaidru vēstījumu, jāapsver arī ekonomiskās attiecības un tas nozīmē, ka "Nord Stream 2" projektu nedrīkst izlaist," sacīja Išingers, tomēr piebilstot, ka pilnīgs boikots nebūtu labs solis.
"Mēs nevaram uzcelt sienu starp Rietumiem un Krieviju, tas būtu solis par tālu, bet ir vidusceļš, kaut kas starp diplomātiskiem žestiem un pilnīgu boikotu," norādīja Išingers.