Polija mudina Krieviju atteikties no militāras intervences plāniem Baltkrievijā

"[Polijas] valdība mudina Krieviju nekavējoties atteikties no plāniem par militāru intervenci Baltkrievijā, slēpjoties aiz melīga "kontroles atjaunošanas" iegansta, no naidīgā soļa, pārkāpjot starptautiskās tiesības un baltkrievu tautas cilvēktiesības brīvi izvēlēties savu likteni," norādīja premjers.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka Maskava ir gatava nosūtīt uz Baltkrieviju tiesībsargāšanas iestāžu kontingentu, lai apspiestu pret līdzšinējā prezidenta Aleksandra Lukašenko autoritāro režīmu vērstos protestus.

Putins intervijā valstij piederošajam televīzijas kanālam "Rossija-1" pavēstīja, ka Krievija "pēc (..) Lukašenko lūguma ir jau saformējusi tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku rezervi" nosūtīšanai uz Baltkrieviju.

Viņš gan piebilda, ka tā tiks izmantota vienīgi gadījumā, ja situācija kļūs nekontrolējama, "ja ekstrēmisti, maskējoties ar politiskiem lozungiem, pārkāps zināmu robežu un sāks laupīšanu, automašīnu, namu, banku dedzināšanu, mēģinās ieņem administratīvās ēkas un tamlīdzīgi".

"Ceru, ka nebūs nepieciešamības izmantot šo rezervi," izteicies Kremļa saimnieks, norādot, ka šobrīd tādas nepieciešamības neesot.

Putins arī izteicās, ka Baltkrievijas tiesībsargāšanas darbinieki, "neskatoties ne uz ko, uzvedas pietiekami ieturēti".

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien aicinājis Krieviju neiejaukties krīzē, kas pārņēmusi Baltkrieviju pēc prezidenta vēlēšanām.

"Baltkrievija ir suverēna un neatkarīga valsts, un nevienam, tostarp Krievijai, tur nav jāiejaucas," sarunā ar vācu laikrakstu "Bild" izteicies Stoltenbergs.

Viņš piebildis, ka būtu "nepieņemami" no Baltkrievijas līdzšinējā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma puses izmantot vardarbību, lai apspiestu opozīcijas miermīlīgos protestus.

"Prezidentam Lukašenko un Minskas režīmam jāgādā, lai baltkrievu tauta var arī izlemt Baltkrievijas nākotni," norādījis alianses ģenerālsekretārs.

Kā ziņots, Baltkrievijā jau trešo nedēļu turpinās masu protesti pret 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.

Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.

Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība (ES) un citas rietumvalstis.

Varasiestādes sākotnēji mēģināja demonstrācijas apslāpēt, pielietojot brutālu spēku, un aizturēja tūkstošiem protestētāju, kas milicijas aizturēšanas izolatoros pakļauti necilvēcīgiem apstākļiem un vardarbībai.

Tas izsaucis faktiski visas sabiedrības sašutumu, un varasiestādes bija spiestas aizvākt no ielām drošības spēkus, kā arī sākt atbrīvot aizturētos.

Tomēr liels skaits aizturēto joprojām atrodas milicijas izolatoros, bet vairāk nekā pussimts skaitās pazuduši bez vēsts.