Apvērsums Mali: pučisti uzņemas pilnvaras

Militāro apvērsumu Mali sarīkojušie karavīri trešdien neilgi pēc aizturētā prezidenta Ibrahima Bubakara Keitas paziņojuma par atkāpšanos no amata apliecināja, ka valstī pārņem pārejas pilnvaras.

Pulkvežmajors Ismaels Vage, kas līdz šim bija Mali gaisa spēku štāba priekšnieka vietnieks, nacionālajā televīzijā paziņoja, ka tiek izveidota Tautas glābšanas nacionālā komiteja, kas nestabilo Rietumāfrikas valsti vadīs līdz parlamenta vēlēšanām.

"Mēs, patriotiskie spēki, kas esam apvienojušies Tautas glābšanas nacionālajā komitejā, esam nolēmuši uzņemties atbildību tautas un vēstures priekšā," uzrunā tautai sacīja Vage.

Komitejas mērķis ir "civila politiskā pāreja", un tā "saprātīgā laikā" sarīkos parlamenta vēlēšanas, viņš piebilda.

Armijas apvērsums bijis nepieciešam, jo prezidenta Keitas valdība vedusi Mali "haosa, anarhijas un nedrošības" virzienā, skaidroja Vage.

Mali prezidents Keita, kuru otrdien sagrāba sadumpojušies karavīri, naktī uz trešdienu paziņoja par atkāpšanos no amata.

"Nevēlos, ka tāpēc, lai es noturētos pie varas, tiktu izlietas asinis. Esmu nolēmis atkāpties no amata," uzrunā tautai valsts televīzijā sacīja Keita.

Viņš arī teica, ka tiek atlaista valdība un parlaments.

Keitas paziņojumu par demisiju galvaspilsētas Bamako ielās ar gavilēm sveica daudzi cilvēki.

Eiropas Savienības (ES) līderi trešdien pieprasīja nekavējoties atbrīvot Mali pučistu apcietinātos cilvēkus, arī prezidentu un premjerministru.

"Mēs aicinām nekavējoties atbrīvot cietumniekus un atgriezties pie likuma varas ievērošanas," pēc videosamita ar bloka 27 līderiem sacīja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Mēs uzskatām, ka reģiona un Mali stabilitātei un cīņai pret terorismu jābūt absolūtai prioritātei," viņš piebilda.

Jau ziņots, ka otrdien Mali sākās dumpis armijas kazarmās, kas atrodas netālu no galvaspilsētas esošajā Kati, un dumpinieki sagrāba prezidentu Keitu, premjerministru Bubu Sisi, ekonomikas un finanšu ministru Abdulaji Dafi un parlamenta priekšsēdētāju Musu Tambini, kā arī vairākus bruņoto spēku komandierus.

Šādu karavīru rīcību nosodīja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, Eiropas Savienība un ASV , kā arī Francija, kuras kolonija savulaik bija Mali.

Savukārt Rietumāfrikas valstu ekonomiskā kopiena (ECOWAS) nosodīja pučistu rīcību un brīdināja, ka var noteikt Mali ekonomiskas sankcijas. ECOWAS dalībvalstis ari slēgušas sauszemes un gaisa robežas ar Mali, kā arī apturēta Mali dalība ECOWAS institūcijās.

Kopš jūnija Mali notikušas protesta akcijas pret prezidentu Keitu un Sises valdību.

Protestētāji pieprasīja prezidenta atkāpšanos, pārmetot viņam nespēju atjaunot drošību un cīnīties pret korupciju.

Vismaz 14 cilvēki nekārtībās zaudējuši dzīvību, liecina ANO un aktīvistu aplēses.

Mali centrālajā un ziemeļu daļā vardarbības uzliesmojumi un uzbrukumi notiek regulāri kopš 2012.gada armijas apvērsuma, pēc kura separātistu nemiernieku grupējumi un vēlāk arī ar "Al Qaeda" saistītie kaujinieki pārņēma kontroli pār šo valsts reģionu.

Francijas un Āfrikas valstu operāciju, kā arī Mali armijas centienu rezultātā valdības kontrole reģionā tika atjaunota, tomēr, neraugoties uz vairāku miera līgumu noslēgšanu, nemiernieku aktivitātes vairākos apvidos nav rimušas.