Jaunzēlandē Covid-19 uzliesmojuma dēļ atliktas vēlēšanas

© PA Images/Scanpix/Leta

Reaģējot uz jauno Covid-19 uzliesmojumu Oklendā, Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna pirmdien pieņēmusi lēmumu uz četrām nedēļām atlikt gaidāmās parlamenta vēlēšanas.

Vēlēšanas bija paredzētas 19.septembrī, taču tagad tās pārceltas uz 17.oktobri.

Likums ļauj Jaunzēlandes premjerministram vēlēšanas atlikt līdz pat diviem mēnešiem.

Pēc epidēmijas uzliesmojuma, kas pagājušajā nedēļā tika reģistrēts Oklendā, valdība Jaunzēlandes lielākajā pilsētā noteica divas nedēļas ilgu karantīnu un apturēja priekšvēlēšanu kampaņu. Tas izsauca opozīcijas partiju prasības atlikt arī vēlēšanas.

Pirms šī uzliesmojuma 102 dienas Janzēlandē nebija reģistrēts neviens pašmāju inficēšanās gadījums ar Covid-19, un vairumam cilvēku ikdienas dzīve bija atgriezusies ierastajās sliedēs.

Šajā periodā vienīgie konstatētie inficētie bija personas, kas atgriezās no ārvalstīm un kuras jau tūlīt pēc robežas šķērsošanas tika ievietotas karantīnā.

Varasiestādes ir pārliecinātas, ka arī Oklendas uzliesmojuma avots meklējams ārvalstīs, taču pagaidām to nav izdevies noteikt.

Tikmēr inficēto skaits Oklendā sasniedzis jau 49 cilvēkus, taču varasiestādes pauž pārliecību, ka visi inficētie ir savstarpēji saistīti un ka infekcija neizplatīsies ārpus šī perēkļa.

Ārderna norādījusi, ka pirms lēmuma pieņemšanas par vēlēšanu atlikšanu konsultējusies ar visu parlamentā pārstāvēto partiju līderiem.

"Mans mērķis ir nodrošināt labi organizētas vēlēšanas, kas sniegtu vēlētājiem vislielākās iespējas saņemt visu nepieciešamo informāciju par partijām un kandidātiem, kā arī gādātu pārliecību par nākotni," uzsvēra premjerministre.

Viņa piebilda, ka neatkarīgi no tālākās infekcijas attīstības gaitas vēlreiz vēlēšanas netiks atliktas.

Aptaujas liecina, ka vēlēšanās uzvarēs Ārdernas vadītie leiboristi, nodrošinot viņai vēl vienu pilnvaru termiņu premjera krēslā.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais