Baltkrievijas un Krievijas prezidenti Aleksandrs Lukašenko un Vladimirs Putins sestdien telefonsarunā apsprieduši situāciju Baltkrievijā, vēsta Lukašenko preses dienestam tuvais lietotnes "Telegram" kanāls "Pul Pervogo".
"Lukašenko un Putins runāja pa telefonu. Apsprieda situāciju, kas izveidojusies Baltkrievijā un ap to," vēsta "Pul Pervogo".
Kā sarunas gaitu rezumē Kremļa preses dienests, Putins un Lukašenko pauduši pārliecību, ka visas problēmas drīzumā tiks atrisinātas.
"Aleksandrs Lukašenko informēja par situāciju Baltkrievijā, kas izveidojusies pēc prezidenta vēlēšanām. Abas puses pauda pārliecību, ka visas radušās problēmas drīzumā tiks noregulētas. Galvenais, lai šīs problēmas neizmantotu destruktīvie spēki, kas tiecas pēc tā, lai kaitētu abu valstu savstarpēji izdevīgajai sadarbībai savienības valsts ietvaros," teikts Putina preses dienesta paziņojumā.
"Saistībā ar nule kā notikušo 32 Baltkrievijā aizturēto Krievijas pilsoņu nodošanu Krievijai tika dots pozitīvs vērtējums attiecīgā profila iestāžu ciešajai līdzdarbībai šajā jautājumā," norādīja Kremlis, šādi izsakoties par Baltkrievijā pirms prezidenta vēlēšanām aizturētajiem Krievijas privātās militārās kompānijas "Vagner" algotņiem, kas Baltkrievijā bija apsūdzēti teroraktu gatavošanā un centienos destabilizēt situāciju vēlēšanu laikā.
"Panākta noruna par regulāru kontaktu turpināšanu dažādos līmeņos un apstiprināts nodoms stiprināt sabiedroto attiecības, kas pilnā mērā atbilst Krievijas un Baltkrievijas brālīgo tautu pamatinteresēm," teikts Kremļa preses dienesta paziņojumā.
Saruna notikusi pēc Baltkrievijas puses iniciatīvas.
Baltkrievijas oficiālā ziņu aģentūra BelTA īsi pirms tam ziņoja - Lukašenko sestdien paudis vēlmi sazināties ar Putinu, lai apspriestu Baltkrievijā radušos situāciju, jo saskata tajā draudus ne vien Baltkrievijai, bet arī Krievijai.
"Faktiski pēc scenārija tiek izvērsta agresija pret Baltkrieviju. Ir jāsazinās ar Putinu, Krievijas prezidentu, lai es ar viņu varētu parunāt tagad. Jo tie vairs nav draudi tikai Baltkrievijā," Lukašenko teikto citēja BelTA.
"Ziniet, daži Krievijas iedzīvotāji, es skatos, ir pārāk gudri, sāk kliegt: lūk, Baltkrievija, šā un tā. Es gribu teikt, ka Baltkrievijas aizstāvēšana - tas nav nekas mazāks par mūsu telpas, savienības valsts, aizstāvēšanu, piemērs citiem. Ja baltkrievi neizturēs, tas vilnis velsies tur. Tāpēc mūsos tā ir iekrampējušies," skaidroja Baltkrievijas līderis.
Pirms sarunas ar Putinu Lukašenko tiešā veida neteica, ka grasās Putinam lūgt palīdzību, tomēr uzsvēra, ka Putinam ir jāpastāsta par "draudiem".
Lukašenko uzskata, ka Baltkrievijā protesti tiek organizēti pēc "krāsaino revolūciju metodikas" ar iejaukšanos no ārvalstīm, vēsta "Radio Brīvība".
Baltkrievijas līderis vēl iepriekš izteicies, nemienot nekādus pierādījumus, ka iejaucas cilvēki no Polijas, Nīderlandes un Ukrainas, kā arī Putina kritiķa un bijušā naftas magnāta Mihaila Hodorkovska fonda "Atvērtā Krievija" un Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija cilvēki.
Lukašenko agrākās apsūdzības, ka nekārtības Baltkrievijā gatavojuši Krievijas "vagnerieši", no Baltkrievijas oficiālajiem medijiem pēdējās dienās pilnībā pazudušas, norāda "Radio Brīvība".
Putins pagaidām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus nav komentējis, vien nosūtījis Lukašenko apsveikuma telegrammu.
Atbilstoši oficiālajai informācijai Putins un Lukašenko iepriekšējo reizi runājuši pirms vēlēšanām un tad sprieduši tieši par aizturēto "vagneriešu" likteni.
Krievijas oficiālie mediji un Kremlim lojālie komentētāji dažādi vērtē notikumus Baltkrievijā - vieni atbalsta Lukašenko un nosoda protestus, citi Lukašenko kritizē un norāda uz policijas vardarbības faktiem.
Krievijas Ārlietu ministrija notikumus komentējusi atturīgi.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.
Galvaspilsētā Minskā kopš svētdienas nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.