Baltijas valstu premjeri aicina Baltkrieviju godīgi organizēt atkārtotas prezidenta vēlēšanas

Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Igaunijas premjers Jiri Ratass un Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis kopīgā paziņojumā aicina Baltkrieviju pārredzamā veidā organizēt brīvas un godīgas prezidenta vēlēšanas, piedaloties starptautiskiem novērotājiem.

Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs aģentūru LETA informēja, ka kopīgais paziņojums tapis Baltijas Ministru padomes laikā, kas notikusi vakar Tartu, Igaunijā.

Kopīgajā Baltijas valstu premjeru paziņojumā paustas nopietnas bažas par vardarbīgu mierīgo protestu apspiešanu un varas iestāžu politiskajām represijām, kas notikušas pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kas nebija ne brīvas, ne godīgas.

Premjerministri mudina Baltkrievijas varas iestādes atturēties no vardarbības pret mierīgiem demonstrantiem, atbrīvot visus politieslodzītos un tos, kuri ir aizturēti protestu laikā. Tāpat viņi aicina Baltkrieviju pārredzamā veidā organizēt brīvas un godīgas prezidenta vēlēšanas, piedaloties starptautiskiem novērotājiem.

Premjerministri arī mudināja Eiropas Savienību rast iespējas piemērot ierobežojošus pasākumus pret amatpersonām, kas ir atbildīgas par vardarbību, vienlaikus nesodot Baltkrievijas iedzīvotājus par viņu vadības darbībām. Ir arī svarīgi, lai Eiropas Savienība rastu veidus un līdzekļus, kā vairāk atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, jo Baltkrievijas tauta ir pelnījusi atvērtu un brīvu sabiedrību, teikts paziņojumā.

Jau ziņots, ka Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā un citās pilsētās ap pusnakti beidzās protesti, kas piektdien bija notikuši sesto dienu pēc kārtas, bet šajā dienā nenotika demonstrantu izklīdināšanas un aizturēšanas.

Piektdien protestos pret spēka lietošanu no likumsargu puses piedalījās mediķi, nostājoties solidaritātes ķēdēs pie medicīnas iestādēm, kurās viņi strādā.

Pie Baltkrievijas valsts filharmonijas Minskā sapulcējās muzikanti un skolotāji, pie kuriem atnāca Baltkrievijas prezidenta kandidāts Andrejs Dmitrijevs, kā arī prezidenta kandidātes Svetlanas Tihanovskas līdzgaitniece un bijušā prezidenta kandidāta Viktora Babariko vēlēšanu štāba vadītāja Marija Koļesņikova.

Līdzīgi kā ceturtdien, Minskas centrā izveidojās demonstrantu sieviešu kolonna, kas devās gājienā pa Neatkarības prospektu un kurai pakāpeniski pievienojās arvien jauni dalībnieki.

Mierīgo protestantu atbalstīšanai pievienojās visu Minskas taksometru dienestu taksisti.

Piektdien notika arī rūpniecības uzņēmumu strādnieku masveidīgas protesta akcijas, kuru dalībnieki pieprasīja prezidenta Aleksandra Lukašenko atkāpšanos, jaunu prezidenta vēlēšanu sarīkošanu ar atklātu balsu skaitīšanu, visu aizturēto protestētāju atbrīvošanu, likumsargu vardarbības izbeigšanu.

Vairākās pilsētās, tostarp Brestā un Grodņā, notika pilsētu iedzīvotāju tikšanās ar mēriem. Minskā protestētājiem neizdevās panākt tikšanos ar pilsētas izpildkomitejas vadītāju Anatoliju Sivaku.

Darba dienas beigās Minskas Traktoru rūpnīcas darbinieki un protestētāji sapulcējās pie Valdības nama. Pēc dažādām aplēsēm, viņu bija no 2500 līdz 5000. Akcija bija mierīga, likumsargi tai nelika šķēršļus, un pēc plkst.21.00 tās dalībnieki izklīda.

Vienlaikus dažādos Minskas rajonos notika lokālas protesta akcijas.

Protesti bija vērsti pret 9.augustā notikušo Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kurus opozīcija uzskata par viltotiem.

Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija piektdien publiskoja galīgos šo vēlēšanu rezultātus, saskaņā ar kuriem Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%. No pārējiem kandidātiem Andrejs Dmitrijevs saņēmis 1,21% balsu, Anna Kanopacka - 1,67%, Sergejs Čerečeņs - 1,14%. Savukārt 4,59% vēlētāju nobalsojuši pret visiem kandidātiem.

Vardarbīgi apspiežot protestus pret acīmredzamiem pārkāpumiem vēlēšanu norisē un rezultātu viltošanu, Baltkrievijā cietuši vai aizturēti tūkstošiem cilvēku. Slimnīcās ārstējas vairāk nekā 250 cietušo, un ir arī bojāgājušie.