Protesti Berlīnē raisa diskusijas par tiesībām uz pulcēšanos

Nedēļas nogalē Berlīnē notikušās nesankcionētās demonstrācijas pret Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem Vācijā izraisījušas debates par tiesībām uz pulcēšanos.

Vācijas tieslietu ministre Kristīne Lambrehta intervijā laikrakstā "Sueddeutsche Zeitung" norādīja, ka tiesības uz pulcēšanos ir sevišķi svarīgas tiesības. Tomēr viņa uzsvēra, ka noteikumi ir jāievēro, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos un neapdraudētu citus.

"Es nesaprotu demonstrantus, kas augstprātīgi pārkāpj tos," sacīja Lambrehta, kas pārstāv sociāldemokrātus.

Iekšlietu eksperts Armins Šusters no Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvēto kristīgo demokrātu savienības (CDU) ierosināja aizliegt masu demonstrācijas.

Policija ziņoja, ka sestdien Berlīnē gājienā pret Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem piedalījās līdz 17 000 cilvēku, bet demonstrāciju pēc tam apmeklēja aptuveni 20 000 cilvēku.

Lielākā daļa protestētāju nevalkāja sejas maskas un neievēroja prasības attiecībā uz distancēšanos, un policija protestētājus izklīdināja.

Šusters sacīja, ka demonstrācijām būtu jāpiemēro daudz stingrāki ierobežojumi vai arī tās jāaizliedz pavisam.

Viņa CDU kolēģis Torstens Frejs savukārt pauda viedokli, ka demonstrācijas būtu jāierobežo tikai izņēmuma gadījumos.

"Bet, kad pašas demonstrācijas kļūst par augstu risku, valsts nevar stāvēt malā un noskatīties", intervijā laikrakstam "Die Welt" sacīja Frejs.

Jau ziņots, ka protestos Berlīnē šajā nedēļas nogalē tika ievainoti 45 policisti.