Pērn pasaulē noslepkavoti 212 vides aktīvisti - šim lielākais skaits

Attēlam ir ilustratīva nozīme © Reuters/Scanpix/Leta

2019.gadā pasaulē noslepkavoti vismaz 212 vides aktīvisti, un tas ir lielākais līdz šim reģistrētais vides aizstāvju skaits, kas nogalināti gada laikā, trešdien paziņojusi nevalstiskā organizācija "Global Witness".

Visbīstamākās valstis pērn vides aktīvistiem bijušas Kolumbija un Filipīnas, kur attiecīgi noslepkavoti 64 un 43 vides aizstāvji. Šīm valstīm seko Brazīlija, Meksika, Hondurasa un Gvatemala.

Tomēr patiesais upuru skaits, visticamāk, ir lielāks, ņemot vērā, ka ne par visiem noziegumiem tiek ziņots, savā ikgadējā ziņojumā atzinusi organizācija.

Aptuveni 40% no nogalinātajiem ir iedzimto cilšu pārstāvji, divas trešdaļas slepkavību pastrādātas Latīņamerikā, un katrs desmitais upuris ir sieviete.

141 slepkavība ir saistīta ar kādu konkrētu ekonomikas nozari, un vairāk nekā trešdaļā šo gadījumu upuri protestējuši pret raktuvēm. Turklāt lielākā daļa šo raktuvju bijusi nelegāla.

34 slepkavības bijušas saistītas ar lauksaimniecību, kas īpaši raksturīgi Filipīnām.

"Agrobiznes, nafta, gāze un raktuves pastāvīgi bijuši lielākie mudinājumi uzbrukumiem zemes un vides aizstāvjiem," norādījis "Global Witness" pārstāvis, piebilstot, ka šīs nozares nes arī vislielāko atbildību par globālo sasilšanu.

Pasaulē

Galvenā smaguma nasta uz sabiedriskās domas veidošanu un tās uzturēšanu demokrātijas virzienā gulstas uz tiem Baltkrievijas žurnālistiem, kuri tiek vajāti un turēti cietumos. Lietuvas un Latvijas žurnālisti savu iespēju robežās sniedz kolēģiem atbalstu. Viens no atbalsta veidiem ir balvu pasniegšanas ceremonijas, kuru laikā tiek stāstīts, kādos apstākļos baltkrieviem nākas strādāt un kādas briesmas viņus sagaida ik uz soļa.

Svarīgākais