Bijušajam nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometnes apsargam piespriež nosacītu cietumsodu

Hamburgas tiesa ceturtdien piespriedusi nosacītu divu gadu cietumsodu bijušajam nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometnes apsargam.

93 gadus vecais Bruno Dejs tika notiesāts par līdzdalību 5230 slepkavībās, kas pastrādātas deviņu mēnešu laikā, kamēr viņš Otrā pasaules kara beigu posmā pildījis dienesta pienākumus kā sargtorņa apsargs Štuthofas koncentrācijas nometnē.

Apsūdzētais strādāja Štuthofas koncentrācijas nometnē, kas atradās netālu no toreizējās Dancigas, tagad Gdaņskas, no 1944.gada augusta līdz 1945.gada aprīlim.

Tiesnese Anne Meiere-Gēringa pavēstīja, ka Dejs palīdzējis "dehumanizēt cilvēkus un pārvērst viņus skaitļos".

"Jūs joprojām sevi uzskatāt par novērotāju, kad patiesībā jūs bijāt līdzdalībnieks šajā cilvēka radītajā ellē," pavēstīja tiesnese.

Dejs šonedēļ tiesā atvainojās holokausta upuriem, taču vēlreiz uzsvēra, ka viņš bijis spiests pildīt savu lomu koncentrācijas nometnē.

Apsūdzība Dejam bija pieprasījusi trīs gadu cietumsodu, bet advokāti lūdza viņu attaisnot, vai piespriest nosacītu sodu, jo viņš cietumā neizdzīvošot.

Apsūdzētais, kurš dzīvo Hamburgā, tika tiesāts nepilngadīgo tiesā, jo bija tikai 17 gadus vecs, kad strādāja Štuthofas koncentrācijas nometnē.

Apsūdzētais nenoliedza, ka strādājis koncentrācijas nometnē, un stāstīja, ka SS dienestā nokļuvis vienīgi sirds vājuma dēļ, jo atzīts par nederīgu sūtīšanai uz fronti.

Viņš apgalvojis, ka nav nevienu nogalinājis un apšaubījis, ka 17 gadu vecumā būtu varējis pretoties nacistu režīmam.

"Es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka nekad brīvprātīgi nepieteiktos SS vai kādai citai vienībai - it īpaši koncentrācijas nometnē," pēdējā vārdā tiesā paziņoja Dejs. "Ja es būtu redzējis iespēju pamest dienestu, es to būtu darījis."

Vācijas mediji ziņoja, ka pēc kara apsūdzētais kļuvis par maiznieku, strādājis arī par kravas mašīnas šoferi un citos darbos. Viņš ir precējies un viņam ir divas meitas.

Vairākas desmitgades pēc kara Vācijas tiesas skaidroja, ka pamatā atbildīga par ebreju masu slepkavošanu ir nacistu vadība un ka zemāka ranga indivīdi holokausta mašinērijā bija pakļauti pavēlēm un tāpēc uzskatāmi par mazāk vainīgiem.

Tomēr šī pieeja radikāli tika mainīta juridiskā precedenta dēļ, ko radīja Džona Demjaņuka notiesāšana 2011.gadā. Demjaņuks tika atzīts par līdzvainīgu vairāk nekā 28 000 ebreju slepkavībās laikā, kad viņš Sobiboras nometnē, okupētajā Polijā, bija sargs.

Šobrīd dzīvi varētu būt palikuši tikai nedaudzi cilvēki, kas savulaik bijuši iesaistīti nacistu noziegumos, un Vācijas prokuratūra steidz tiesas priekšā saukt vēl atlikušos iespējamos kara noziedzniekus, kas visi ir jau ļoti lielā vecumā.

2018.gadā nācās apturēt prāvu pret kādu citu bijušo Štuthofas apsargu, jo aizdomās turamais tika atzīts par pārāk nespēcīgu, lai tiktu tiesāts.

Savukārt 2015.gadā par līdzdalību 300 000 slepkavību notiesātais Oskars Grēnings, kas pazīstams arī kā "Aušvicas grāmatvedis", nomira, tā arī neuzsācis izciest viņam piespriesto četru gadu cietumsodu.