Pēc mierīgas trešdienas uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas atkal atsākušās sadursmes

Uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas ceturtdienas rītā pēc neilga pieklusuma brīža atsākušās sadursmes, pavēstījušas amatpersonas Erevānā un Baku.

Armēnijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Azerbaidžānas spēki ar mīnmetējiem un haubicēm apšauda Armēnijas ciemus. Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka sadursmes notiek pie robežas pēc tam, kad "armēņi ar lielkalibra ieročiem apšaudīja azerbaidžāņu ciemus".

Sadursmes starp Armēniju un Azerbaidžānu pieklusa otrdienas vakarā un trešdiena uz robežas starp abām valstīm pagāja mierīgi.

Abu valstu sadursmēs uz robežas kopš svētdienas gājuši bojā pavisam 16 cilvēki, raisot bažas par liela konflikta izcelšanos reģionā.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Sadursmes ārpus Kalnu Karabaha notiek reti, bet kopš svētdienas spriedze izveidojusies uz Azerbaidžānas robežas ar Armēnijas Tavušas reģionu.

Abas valstis vaino viena otru sadursmju izraisīšanā.