Krievijas vēstniecība Latvijā norādījusi, ka Latvija leģitīmi iestājusies Padomju Sociālistisko Republiku savienībā (PSRS), savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauž nožēlu par vēstures falsifikāciju.
Atgādinot par 80 gadus seniem notikumiem, vēstniecība mikroblogošanas vietnē "Twitter" publicējusi ierakstu, pievienojot fotogrāfiju, kurā attēlota cilvēku rinda pie vēlēšanu iecirkņa Rīgā. Vēstniecība ierakstā norādījusi, ka tās esot Saeimas ārkārtas vēlēšanas 1940.gada 14. un 15.jūlijā, kas "kļuva par vienu no Latvijas soļiem, lai leģitīmi iestātos PSRS sastāvā".
Rinkēvičs ierakstā "Twitter" pauda nožēlu, ka vēstures un vēlēšanu falsifikācijas tradīcijas ir dzīvas arī mūsdienu Krievijā.
"Atgādinām kolēģiem vēstniecībā, ka "vēlēšanas" notika padomju okupētā Latvijā pretēji Satversmei un bija tiešs politisko dvīņu - Hitlera un Staļina noziedzīgās vienošanās rezultāts," uzsvēra ministrs.
Kā aģentūrai LETA pavēstīja ārlietu ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Ārlietu ministrija (ĀM) jau vairākkārt ir paudusi nostāju, piemēram, šī gada 19.jūnijā, par Krievijas centieniem falsificēt vēsturi.
"Tas nav nekas jauns un diemžēl mūsdienu Krievijas varas iestādes joprojām nav gatavas objektīvi vērtēt padomju režīma atbildību par Otrā pasaules kara izraisīšanu un neskaitāmiem noziegumiem pret Eiropas, Krievijas un tās kaimiņvalstu tautām," uzsvēra Drēģeris.
Tāpat ministra padomnieks sacīja, ka apbēdinošs ir fakts, ka Krievijas vēstniecība Rīgā tā vietā, lai strādātu pie divpusējo attiecību jautājumiem starp Latviju un Krieviju, nodarbojas ar melīgu vēstures falsifikāciju tiražēšanu un teju "troļļošanu".
"Tādējādi uz katru melīgu "Twitter" ierakstu neatbildēsim ar notu, taču reaģēsim adekvāti," skaidroja Drēģeris.
Reaģējot uz Krievijas vēstniecības ierakstu, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) pieļāva iespēju, ka vēstniecības "Twitter" konts ir uzlauzts un nonācis vai "nu provokatora, komiķa, vai ārprātīga cilvēka rokās". Ministrs norādīja uz gatavību sniegt kibereksperta palīdzību, bet, ja būs vajadzīgs, iesaistīt arī citus speciālistus.
Neilgi pirms pirmā ieraksta tapšanas Krievijas vēstniecība mikroblogošanas vietnē "Twitter" publicēja ierakstu, ka "1940.gada 14.jūlijā agri no rīta Latvijas iedzīvotāji, ieskaitot Latvijas armijas karavīru organizētas kolonnas, devās uz vēlēšanu iecirkņiem, vēloties nobalsot par jaunu komunistisku varu. Ielas rotāja Latvijas karogi, tie bija svētki, tautas plebiscīts".
LETA jau rakstīja, ka vēlēšanās, kas notika 1940.gada 14. un 15.jūlijā, bija pieļauts tikai viens - Darba tautas bloka - kandidātu saraksts. Citi alternatīvie saraksti noraidīti. Oficiāli paziņots, ka par minēto sarakstu nodotas 97,5% vēlētāju balsis. Maskavā padomju ziņu aģentūra TASS sniedza informāciju par vēlēšanu minēto iznākumu jau divpadsmit stundas pirms balsu skaitīšanas Latvijā.
Lai gan publicētā Darba tautas bloka vēlēšanu platforma nesaturēja prasību nodibināt padomju varu Latvijā un iestāties PSRS, jaunā ievēlētā Saeima pasludināja Latviju par sociālistisku republiku un iesniedza lūgumu to uzņemt PSRS. Bez debatēm pieņemtā deklarācija "Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā" mainīja valsts iekārtu un likvidēja formālo neatkarību.