Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas pēcbreksita sarunas Briselē šonedēļ noslēdzās ātrāk, nekā bija plānots.
Bija paredzēts, ka sarunas Briselē par abu pušu attiecībām pēc breksita ilgs no pirmdienas līdz piektdienai, piedaloties nelielām komandām. Taču tās noslēgušās jau šodien.
"Mūsu mērķis bija veiksmīgi un ātri ievirzīt sarunas trajektorijā, lai panāktu vienošanos," sacīja Eiropas Savienības sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē. "Tomēr pēc četru dienām ilgām diskusijām joprojām ir nopietnas viedokļu atšķirības."
Arī Lielbritānijas delegācijas vadītājs Deivids Frosts atzina, ka abu pušu starpā joprojām valda nopietnas domstarpības vairākos svarīgos jautājumos.
Pēc jaunā koronavīrusa pandēmijas radītajiem sarežģījumiem, kad sarunas aci pret aci nebija iespējamas, "ES cerēja ienest jaunu dinamiku" sarunu procesā, sacīja Barnjē.
Arī Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirms sarunu sākuma sacīja, ka vēlas ienest jaunu sparu sarunās.
Abas puses šodien paziņoja, ka ir apņēmības pilnas panākt vienošanos un gaida diskusiju turpinājumu Londonā nākamajā nedēļā.
Plānots, ka nākamā oficiālā sarunu kārta sāksies 20.jūlijā.
Lielbritānija ES pameta 31.janvārī, un abām pusēm ir laiks līdz gada beigām, lai vienotos par savām turpmākajām attiecībām. Taču faktiski, lai jaunais tirdzniecības nolīgums un vispārējais nolīgums varētu stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī, sarunu pusēm tas jāparaksta ne vēlāk kā oktobrī.
Šobrīd Apvienotā Karaliste joprojām atrodas ES iekšējā tirgus un muitas ūnijas sastāvā, ir spiesta pakļauties bloka tiesību normām un veikt iemaksas tā budžetā. Taču, ja pārejas perioda laikā vienošanos neizdosies panākt, tirdzniecību starp abām pusēm turpmāk regulēs Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) normas, kas paredz dažādas muitas barjeras.
Lielbritānija ir oficiāli noraidījusi iespēju pagarināt pārejas periodu pēc izstāšanās no ES.