Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Pasaulē

Pandēmija vairojusi eiropiešu vēlmi pēc lielākas sadarbības starp ES valstīm

© EPA/SCANPIX/LETA

Jaunā koronavīrusa pandēmija vairojusi eiropiešu vēlmi pēc lielākas sadarbības starp Eiropas Savienības (ES) valstīm un mazinājusi uzticību Savienotajām Valstīm, liecina pirmdien publiskotais Eiropas Ārlietu padomes (ECFR) pētījums.

Sadarbojoties ar vairākiem laikrakstiem, tostarp "Le Monde", "La Vanguardia" un "The Guardian", ECFR aprīļa beigās un maija sākumā aptaujāja 11 000 cilvēku.

Pētījumā secināts, ka Eiropa pašreiz atrodas "traumas" stāvoklī, un eiropieši jūtas pamesti vieni un ievainojami cīņā ar jauno koronavīrusu. Pētījumā konstatēta plaša neapmierinātība ar savām valdībām un ES neveiksmēm.

Pētījumā arī secināts, ka vairums eiropiešu vairs neuzskata ASV par uzticamu partneri. 60% aptaujāto norādīja, ka viņu viedoklis par ASV ir pasliktinājies.

"Eiropieši ir zaudējuši ticību Savienotajām Valstīm, to spējām un kompetencei vadīt pasauli," Spānijas laikrakstam "La Vanguardia" sacīja ECFR galvenais pētnieks Džeremijs Šapiro.

48% aptaujāto arī norādīja, ka pandēmijas laikā pasliktinājies viņu viedoklis par Ķīnu.

"Pirms krīzes kontinents arvien vairāk sašķēlās proeiropeiskos kosmopolītos un eiroskeptiskajos nacionālistos," norādīja pētījuma autori Ivans Krastevs un Marks Leonards.

Pētījums liecina, ka vīruss ir sajaucis abas nometnes kopā, sacīja pētījuma autori.

Lai gan daudzi eiropieši uzskata, ka ES sniegums jaunā koronavīrusa krīzes apstākļos nav bijis gana labs, vairums eiropieši vēlas lielāku sadarbību ES šādu krīžu risināšanā.

63% eiropieši pauda viedokli, ka nepieciešama lielāka sadarbība starp ES valstīm, un mazāk kā puse aptaujāto norādīja, ka ES loma krīzē bijusi nebūtiska. Tiesa, Francijā šādi domāja 58% aptaujāto.

Pētījuma autori norādīja, ka veidojas jauna tipa proeiropeiska nostāja, kas akceptē, ka suverenitāte tiek nodrošināta caur kopīgu ārpolitiku, kontroli pār ārējām robežām un ražošanas relokalizāciju.

Aptaujas tika veiktas deviņās ES dalībvalstīs: Bulgārijā, Dānijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Polijā, Portugālē, Spānijā un Zviedrijā.