Vācija saņēmusi oficiālu paziņojumu par daļējo ASV karavīru izvešanu

© AFP/SCANPIX/LETA

Vācijas valdība saņēmusi oficiālu paziņojumu no ASV par plānoto daļējo karavīru izvešanu, trešdien paziņojusi valdība.

"Federālā valdība ir informēta, ka ASV administrācijā pastāv apsvērumi samazināt ASV bruņoto spēku klātbūtni Vācijā," paziņoja Vācijas valdības preses pārstāvja vietniece Ulrike Demmere.

"Cik mums zināms, galīgais lēmums vēl nav pieņemts," viņa piebilda. Plašāku informāciju viņa nesniedza.

Amerikāņu un vācu mediji, atsaucoties uz anonīmām amatpersonām, ziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps izlēmis izvest no Vācijas lielu daļu no tur dislocētajiem amerikāņu karavīriem.

Vācijā pašlaik izvietoti aptuveni 34 500 karavīri, un laikraksts "The Wall Street Journal" piektdien ziņoja, ka Tramps esot devis Pentagonam rīkojumu izvest 9500 karavīru.

Savukārt vācu žurnāls "Der Spiegel" vēstīja, ka līdz rudenim paredzēts izvest piecus līdz 15 tūkstošus karavīru.

Baltais nams un NATO līdz šim atteicās komentēt mediju ziņoto.

No visām Eiropas valstīm Vācijā atrodas lielākais ASV karavīru skaits. Taču Trampa vadībā ASV attiecības ar Vāciju ir pasliktinājušās. Tramps ir vairākkārt kritizējis Vāciju par nepietiekamu ieguldījumu aizsardzībā.

Ietekmīgi Vācijas politiķi ir pauduši bažas par ASV plānu samazināt Vācijā dislocēto karavīru skaitu, kas Berlīni, šķiet, ir pārsteidzis.

Vēl pirmdien Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere sacīja, ka ministrija nav saņēmusi nekādu informāciju par ASV karavīru skaita samazināšanu Vācijā.

"Tas ir pilnīgi nepieņemami, sevišķi ņemot vērā, ka neviens Vašingtonā neiedomājās par to iepriekš informēt NATO sabiedroto Vāciju," laikrakstam "Rheinische Post" sacīja Vācijas kancleres Angelas Merkeles koordinators transatlantiskajās attiecībās Pēters Beiers.

Trampa plāns raisījis jaunus jautājumus par viņa gatavību arī turpmāk ievērot sadarbības vienošanās ar Eiropas sabiedrotajiem, un daži politologi bažījas, ka šis Trampa solis var kaitēt NATO.

Vācijas Kristīgo demokrātu savienības (CDU) politiķis Johans Vadepūls norādījis, ka šis ir kārtējais modinātāja zvans Eiropai, lai tā sāktu uzņemties lielāku atbildību par savu aizsardzību.

Savukārt Bijušais ASV sauszemes spēku pavēlnieks Eiropā atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess paudis viedokli, ka ASV karavīru skaita samazināšana Vācijā būtu "kolosāla kļūda" un dāvana Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.

"ASV karavīri neatrodas Eiropā, lai aizsargātu vāciešus. Viņi izvietoti, lai aizsargātu visus [NATO] locekļus, tostarp ASV," tviterī norādījis Hodžess.

Pasaulē

Amerikā 1967. gada 12. janvārī nomira 73 gadus vecais Džeimss Bedfords. Viņš jau ilgu laiku slimoja ar nieru vēzi, tā metastāzes bija sasniegušas plaušas. Tomēr pēc nāves Džeimss netika kremēts vai apglabāts zārkā - viņš kļuva par pirmo cilvēku, kurš tika iesaldēts ar mērķi atdzīvināt vēlāk, kad zinātne un tehnoloģijas būs pietiekami attīstītas, lai viņu varētu izglābt. Ar stāstu dalās “postimees.ee”.

Svarīgākais