Krievijas Federācijā Sibīrijas ziemeļos pēc degvielas noplūdes, kuras dēļ tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, piesārņots Arktikas reģiona ezers, otrdien pavēstīja amatpersona, ar šo vēsti klajā nākot pēc varasiestāžu agrākajiem apgalvojumiem, ka piesārņojumu izdevies ierobežot.
Vietējās varasiestādes Krasnojarskas novadā šonedēļ atzina, ka augsts piesārņojuma līmenis konstatēts aiz peldošās barjeras, kas bija uzstādīta, lai novērstu degvielas tālāku izplatīšanos.
"Degviela ir nokļuvusi arī Pjasino ezerā. Šis skaistais ezers ir aptuveni 70 kilometrus garš. Dabīgi, tajā ir gan zivis, gan laba biosfēra," sacīja Krasnojarskas novada gubernators Aleksandrs Uss.
Ir svarīgi nepieļaut, ka piesārņojums nokļūst Pjasinas upē, kas ietek Karas jūrā, sacīja gubernators.
Degviela noplūda 29.maijā spēkstacijā netālu no Noriļskas. Sabrūkot degvielas rezervuāram, upē ieplūda 15 000 tonnu degvielas un 6000 tonnu nonāca augsnē, ziņoja varasiestādes.
Vides speciālisti skaidro, kas tā ir lielākā šāda vides katastrofa, kāda jebkad notikusi Arktikas polārajā reģionā.
Spēkstacija, kurā notika noplūde, pieder kompānijas "Norilsk Nickel" apakšuzņēmumam.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir izsludinājis ārkārtas stāvokli, un sakopšanas operācijā iesaistīti aptuveni 100 cilvēki.
Upe, kurā noplūda lielais degvielas daudzums, ietek Pjasino ezerā, no kura savukārt iztek Pjasinas upe, kas ir nozīmīga visai Taimiras pussalai.
Krievijas varasiestādes skaidrojušas, ka degvielas rezervuāra noplūde notikusi mūžīgā sasaluma slāņa kušanas dēļ, ko izraisījušas klimata pārmaiņas.