Zviedrijas premjers meklēs sabiedrotos opozīcijā

Zviedrijas labēji centriskās koalīcijas vadītājs Fredriks Reinfeldts kļuvis par pirmo zviedru labējo premjeru, kuram izdevies atkārtoti uzvarēt vēlēšanās, taču viņa prieku aptumšo fakts, ka ar iegūtajiem 172 mandātiem ir par maz, lai šī koalīcija, kas pazīstama ar nosaukumu Alianse, spētu izveidot valdību.

Tā kā F. Reinfeldts kategoriski atteicies sadarboties ar radikāli labējo Demokrātu partiju, kas pirmo reizi iekļuvusi parlamentā, sabiedrotos viņam nāksies meklēt opozīcijas rindās, uzsākot sarunas ar Zaļo partiju.

"Es vēlreiz varu atkārtot to, ko esmu sacījis iepriekš. Mēs nesadarbosimies ar Demokrātu partiju un nebūsim atkarīgi no Demokrātu partijas," Euronews citē F. Reinfeldta sacīto īsti pēc tam, kad kļuva zināmi vēlēšanu provizoriskie rezultāti. Viņa vadītā alianse, kurā ietilpst Mēreno partija (30%), liberāļi (7,1%), Centra partija (6,6%) un kristīgie demokrāti (5,7%), var rēķināties ar 172 deputātu mandātiem, kas ir par trim mazāk, nekā nepieciešams vairākumam parlamentā. Opozīcijā esošie sociāldemokrāti (30,9%), zaļie (7,2%) un Kreisā partija (5,6%) saņems 157 mandātus, bet vēl 20 pienāksies Demokrātu partijai, kuru atbalstījuši 5,7 vēlētāju, vēsta zviedru ziņu portāls the local.se.

"Mums šovakar ir bijis plašs atbalsts," sacījis F. Reinfeldts, uzsverot, ka viņa vadītā Mēreno partija, kas 2002. gada vēlēšanās ieguva 15% balsu, tagad saņēmusi jau 30% vēlētāju atbalstu un cieši pietuvojusies līdz šim nemainīgi populārākajiem sociāldemokrātiem, kuru atbalstītāju skaits pēdējos gados strauji samazinājies. Tajā pašā laikā F. Reinfeldts bijis spiests atzīt, ka "šis nav vēlēšanu rezultāts, uz kuru cerējām", ar to domājot gan faktu, ka valdošajai koalīcijai nav izdevies iegūt absolūto vairākumu parlamentā, gan to, ka Rikstāgā iekļuvusi pret imigrantiem un musulmaņiem noskaņotā Demokrātu partija.

AFP norāda, ka pagaidām Zaļo partija un tās līdzpriekšsēdētāja Marija Veterstranda par sadarbību ar labējiem centristiem izsakās diezgan izvairīgi, uzsverot, ka joprojām redz savu partiju kā sarkanzaļās koalīcijas sastāvdaļu. "Vai es varētu pieņemt, piemēram, vides ministres posteni un uzraudzīt desmit jaunu AES atomelektrostaciju celtniecību? Nē, paldies," savu nostāju ilustrējusi M. Veterstranda. Politologi pieļauj iespēju, ka F. Reinfeldtam nāksies vadīt mazākuma valdību, kas var krist pēc kāda no balsojumiem parlamentā.

"Tagad mums izveidojies scenārijs, no kura vēlējās izvairīties lielākā daļa zviedru vēlētāju – varas līdzsvars ir ksenofobiskas partijas rokās," sarunā ar Reuters sacījis Gēteborgas universitātes politologs Ulfs Bjerelds. Arī Zviedrijas mediji uzsver, ka šo vēlēšanu rezultāti, konkrēti demokrātu panākumi, liecina par dramatisku noskaņojuma maiņu valstī, kas līdz šim bijusi pazīstama ar savu toleranci un liberālo politiku. Laikraksts Aftonbladet, piemēram, raksta, ka "piepildījies murgainākais scenārijs", bet Expressen norāda, ka "tumšie spēki Zviedrijas politiku sagrābuši par ķīlnieci", aicinot premjeru pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos ar zaļajiem. Dagens Nyheter savukārt uzsvaru liek uz to, ka beigusies sociāldemokrātu dominēšana Zviedrijas politikā, savam redakcijas komentāram liekot virsrakstu Ēras beigas. Bet Svenska Dagbladet diezgan paniskā tonī sludina, ka vēlēšanu rezultāti ir "labēji centriska valdība bez vairākuma, sagrauta sociāldemokrātija un galēji labēja partija kā ietekmīgs spēks parlamentā".

Dagens Nyheter īpašu uzmanību pievērš sociāldemokrātu fiasko, atgādinot, ka šī partija kopš 1932. gada bijusi pie varas "83% laika", bet Goterborgs - Posten norāda, ka sociāldemokrātu rezultāts ir sliktākais kopš 1914. gada un partija "vairs nekad nejutīsies kā Zviedrijas saimniece". 53 gadus vecā sociāldemokrātu līdere Mona Salina pēc provizorisko rezultātu paziņošanas pavēstījusi, ka "šīs bija vēlēšanas bez uzvarētāja", un piebildusi, ka tagad ir premjera kārta "nodemonstrēt, kā viņš gatavojas valdīt valstī bez zviedru demokrātu politiskās ietekmes palielināšanās", vēsta AP. Jāpiebilst, ka M. Salinu jau aicina uzņemties atbildību par sociāldemokrātu sagrāvi un atkāpties no amata, taču viņa intervijā televīzijai paziņojusi, ka nedemisionēs.

Svarīgākais