Zviedrijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu saņēmušas līdz šim valdījušās centriski labējās koalīcijas partijas, tomēr neiegūstot parlamentā absolūto vairākumu, liecina pirmdien apkopotie galīgie rezultāti.
Parlamentā pirmo reizi iekļuvusi arī galēji labējo partija "Zviedrijas demokrāti", kuras nostāja daudzējādā ziņā var kļūt izšķiroša jaunās valdības veidošanas procesā.
Premjerministra Frēdrika Reinfelta centriski labējā alianse ieguvusi 49,2% balsu, kas parlamentā, kurā pavisam ir 349 deputātu vietas, tai nodrošina 172 mandātus.
Kreiso partiju koalīcija saņēmusi 43,7% balsu un 157 vietas parlamentā.
"Mēs šovakar esam saņēmuši plašu atbalstu," sacīja premjers.
Viņš gan arī atzina, ka "šie nav gluži tādi vēlēšanu rezultāti, uz kādiem bijām cerējuši", jo parlamentā, saņemot 5,7% vēlētāju balsu, iekļuvuši galēji labējie. Viņus parlamentā pārstāvēs 20 deputāti.
Galēji labējiem var būt izšķiroša nozīme jaunajā parlamentā, jo viņu nostājas dēļ Reinfeltam, iespējams, būs jāmeklē jauni koalīcijas partneri.
"Es esmu to apliecinājis skaidri - mēs nesadarbosimies ar "Zviedrijas demokrātiem", nedz paliksim atkarīgi no viņiem," uzvaras runā sacīja premjers, piebilstot, ka centīsies gūt atbalstu no citu politisko spēku puses. "Es vērsīšos pie zaļajiem, lai parlamentā iegūtu plašāku atbalstu."
Tiesa, Zaļo partija, kas vēlēšanās startēja kā opozīcijas sarkani zaļās koalīcijas dalībniece un saņēma 7,2% vēlētāju atbalstu, šo ideju jau noraidījusi.