Zviedrijas cīņa ar Covid-19: kāpēc tik daudz upuru tieši aprūpes namos?

Zviedrijas vārds saistībā ar koronavīrusa Covid-19 pandēmiju izskanējis vairākkārt. Ņemot vērā, ka tā neieviesa tik striktus ierobežojošos pasākumus kā citas valstis, nemitīgi tiek analizēts, cik efektīvi ir tās ieviestie mēri. Tiesa, šobrīd pasaules mediji pastiprināti pievērsuši uzmanību faktam, ka lielākais Covid-19 upuru skaits šajā valstī ir tieši aprūpes namos.

Otrdien ziņu aģentūra LETA informēja, ka Zviedrijā pēdējās septiņās dienās reģistrēts Eiropā lielākais Covid-19 upuru skaits, rēķinot uz miljonu iedzīvotāju.

Lai gan no Covid-19 mirušo skaits Zviedrijā samazinās, vidēji no 12.maija līdz 19.maijam valstī reģistrēti 6,25 nāves gadījumi dienā, rēķinot uz miljonu iedzīvotāju, liecina interneta izdevuma "Our World in Data" apkopotie dati.

Gandrīz puse no Covid-19 izraisītiem nāves gadījumiem bijuši tieši aprūpes namos, kur atsevišķi darbinieki neslēpj, ka uzskata, ka tas saistīts ar iestāžu nevēlēšanos nogādāt sasirgušos cilvēkus slimnīcās, vēsta britu raidsabiedrība BBC.

Piemēram, sieviete vārdā Lili stāsta, ka viņas tēvs jau kādu laiku atradies veco ļaužu aprūpes namā Stokholmā, taču dienā, kad viņš nomira, viņu pat pirms tam nav apraudzījis neviens ārsts. Medmāsa vien informējusi, ka dažas stundas pirms nāves viņam ievadīta morfīna deva, taču nav pieslēgts skābeklis, turklāt neviens neesot arī izsaucis ātro palīdzību, kas kritiskajā situācijā, iespējams, būtu bijis glābiņš.

Lielākā daļa no Zviedrijā mirušajiem 3698 Covid-19 slimniekiem ir vecumā pāri 70 gadiem. Zviedrijas valdība gan iepriekš apgalvojusi, ka valsts prioritāte esot riska grupu pasargāšana.

Zviedrijas Publiskā Veselības aģentūra britu raidsabiedrība BBC norādījusi, ka līdz pat 14.maijam 48.9% nāves gadījumu reģistrēti tieši veco ļaužu aprūpes namos.

Latifa, kura kopš pandēmijas sākuma strādā vairākos aprūpes namos Zviedrijas galvaspilsētā norāda, ka jau tad saņemts rīkojums, ka nevienu nevajadzētu vest uz slimnīcu. "Arī tos, kuriem ir 65 gadi un atlikuši vēl daudzi dzīves gadi, nenogādāja slimnīcā," norāda medmāsa.

Arī aina slimnīcās pierādot šo faktu, jo tur ievietoti pacienti,kuri dzimuši laika posmā no 1970. līdz 1990.gadam, norāda medmāsa.

Kāda persona, kura strādā ātrās palīdzības brigādē norāda, ka līdz šim viņas maiņu laikā nav saņemts pat viens zvans uz aprūpes namiem.

Jau vēstīts, ka Zviedriju līdzīgi kā daudzas citas valstis visā pasaulē skāris jaunais koronavīruss, taču atšķirībā no citām Ziemeļvalstīm un pārējās Eiropas, Zviedrija nav īstenojusi ārkārtējus pārvietošanās ierobežojumus.

Tā vietā Stokholma aicinājusi pilsoņus uzņemties atbildību un ievērot sociālās distancēšanās vadlīnijas. Tiesa, ieviesti arī daži ierobežojumi, piemēram, aizliegts pulcēties vienkopus vairāk nekā 50 personām un apmeklēt veco ļaužu aprūpes namus.

Taču bērni līdz 16 gadu vecumam turpina doties uz skolu, kafejnīcas, bāri un restorāni ir atvērti un uzņēmumi turpina darbu.

Rēķinot uz miljonu iedzīvotāju, Zviedrijas mirstības rādītājs visā pandēmijas periodā joprojām ir zemāks nekā Lielbritānijā, Spānijā, Itālijā, Beļģijā un Francijā, bet daudz augstāks nekā Dānija, Norvēģijā un Somijā.

Zviedrijas reakcija uz pandēmiju ir izpelnījusies kritiku, taču Pasaules Veselības organizācija (PVO) to arī izvirzījusi par iespējamo nākotnes modeli.