Divām Čehijas amatpersonām, kas pieņēmušas lēmumus par Krievijas opozicionāra vārda piešķiršanu Prāgas laukumam un padomju ģenerāļa pieminekļa nojaukšanu, tiek nodrošināta pastiprināta policijas apsardze, pastāvot bažām par draudiem viņu drošībai.
Prāgas mēram Zdenekam Hržibam un rajona amatpersonai Ondržejam Kolaržam jau vairākas dienas tiek nodrošināta policijas apsardze.
Viņi, kā tiek uzskatīts, pakļauti riskam pēc tam, kad Prāgas laukums, kurā atrodas Krievijas vēstniecība, tika nosaukts atentātā Maskavā nogalinātā Krievijas opozicionāra Borisa Ņemcova vārdā un tika demontēts padomju maršala Ivana Koņeva piemineklis.
Pirms trim nedēļām Prāgas lidostā ielidojis kāds cilvēks ar Krievijas pasi, un Čehijas izlūkdienests veic viņa novērošanu, vēsta Čehijas žurnāls "Respekt". Izlūkdienesti uzskata, ka šis cilvēks rada riskus abām Čehijas amatpersonām.
Vīrietis atvedis somu, kurā bijis rīcins - nāvējoša inde, atsaucoties uz informētu avotu, pirmdien vēsta žurnāls.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs pirmdien noraidīja šīs apsūdzības, sakot, ka tās, domājams, ir viltus ziņas.
"Šķiet, ka tā ir kārtējā preses pīle," Krievijas ziņu aģentūra TASS citē Dmitrija Peskova teikto.
"Mēs pilnīgi neko nezinām par šo izmeklēšanu. Mēs nezinām, kas veic šo izmeklēšanu," sacījis Peskovs.
Čehijas ārlietu ministrs Tomašs Petržičeks sacījis, ka ar prieku Koņeva pieminekli uzdāvinātu Krievijai.
Kā pirmdien vēsta laikraksts "Hospodarske noviny", ministrs teicis, ka ir gatavs sarunām.
Kamēr Krievijā Koņevs tiek uzskatīts par varoni, čehu acīs viņš simbolizē komunistiskā režīma uzspiešanu Austrumeiropai pēc Otrā pasaules kara.
No vienas puses, Koņevs komandēja padomju spēkus, kas 1945.gadā atbrīvoja Prāgu no nacistu okupācijas, taču no otras, viņš komandēja arī padomju vienības, kas 1956.gadā noslīcināja asinīs ungāru antikomunistisko revolūciju.
Koņevs, kurš mira 1973.gadā, bija iesaistīts arī tā dēvētā Prāgas pavasara apspiešanā 1968.gadā.