Barnjē apsūdz Apvienoto Karalisti breksita sarunu bremzēšanā

Eiropas Savienības (ES) breksita sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē piektdien paudis vilšanos par progresa trūkumu kārtējā sarunu kārtā par nākotnes attiecībām ar Lielbritāniju pēc tās izstāšanās no bloka.

Barnjē apsūdzējis Apvienoto Karalisti sarunu bremzēšanā.

"Sakot taisnību (..), mūsu mērķis panākt taustāmu progresu (..) sasniegts tikai daļēji," pēc sarunām sasauktajā preses konferencē atzina Barnjē. "Apvienotā Karaliste nevēlas nopietni iesaistīties zināmā skaitā fundamentālu jautājumu."

Lielbritānija ES pameta 31.janvārī, un abām pusēm ir laiks līdz gada beigām, lai vienotos par savām turpmākajām attiecībām, un Barnjē apliecināja, ka Londona joprojām iebilst pret šī pārejas perioda pagarināšanu.

"Mums nepieciešams reāls progress līdz jūnijam, ja līdz gada beigām vēlamies panākt vienošanos, kas atbilstu mūsu savstarpējās atkarības līmenim un mūsu ģeogrāfiskajai tuvībai," uzsvēra ES breksita sarunu delegācijas vadītājs.

Viņš piebilda, ka Lielbritānija nevar vienlaikus atteikties no pārejas perioda pagarināšanas un novilcināt sarunas svarīgos jautājumos.

Sarunas par jauno tirdzniecības līgumu sākās martā, taču drīz vien tās nobremzēja Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze, jo gan Barnjē, han Lielbritānijas delegācijas vadītājam Deividam Frostam tika konstatēta inficēšanās ar jauno koronavīrusu.

Sarunas tika apturētas uz sešām nedēļām, lai gan abas puses izmēģināja dažādas iespējas tās turpināt attālināti.

Progresa trūkums vairo bažas, ka vienošanos neizdosies panākt līdz 31.decembrim, un tas nozīmē, ka tirdzniecību starp abām pusēm turpmāk regulēs Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) normas, kas paredz dažādas muitas barjeras.

Šāda iespēja ir īpaši satraucoša, ņemot vērā katastrofālo ekonomikas lejupslīdi, kas kontinentam draud Covid-19 krīzes rezultātā.

Tomēr Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons atsakās piekāpties un uzstāj, ka sarunu beigu termiņam jāpaliek nemainīgam.

Džonsons iebilst pret pārejas perioda pagarināšanu, jo tas nozīmēs arī ES tiesību normu ilgāku attiecināšanu uz Lielbritāniju.

Londona cenšas panākt atsevišķas vienošanās dažādās jomās, piemēram, par zvejniecību, aviāciju, enerģētiku vai tieslietām. Savukārt ES uzstāj uz viena visaptveroša līguma slēgšanu.

Viens no smagākajiem jautājumiem ir zvejas tiesības, kurās ir ieinteresētas vairākas ES dalībvalstis, īpaši Francija, un tikai šis sarežģītais jautājums viens pats var sagraut visu sarunu procesu.

"Nebūs vienošanās par tirdzniecības līgumu bez vienošanās par zvejniecību," uzsvēra Barnjē.