Šogad pirmajā pusgadā uzturēšanās atļaujai Īrijā pieteikušies jau ap 100 pakistāniešiem, kas nesen apprecējuši sievietes no Latvijas, liecina Īrijas Naturalizācijas un imigrācijas departamenta apkopotā statistika. Tāpēc situācija, ka liels skaits Latvijas sieviešu Īrijā un Lielbritānijā stājas fiktīvajās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem, piesaistījusi ciešāku Īrijas mediju uzmanību, aģentūru LETA informēja biedrībā "Patvērums "Drošā māja"".
Vadoties pēc Īrijas Naturalizācijas un imigrācijas departamenta pērnā gada statistikas, pamatojoties uz noslēgto laulību ar kādu Eiropas Savienības (ES) pilsoni, uzturēšanās atļauju Īrijā lūguši 2129 cilvēki, salīdzinot ar 1207 cilvēkiem 2006.gadā. Tostarp vēlmi legalizēties izrādījuši 384 Pakistānas pilsoņi. Pērn 110 pakistānieši precējušies ar Latvijas pilsonēm, 50 ar Polijas pilsonēm un 47 ar Igaunijas pilsonēm.
Lai noskaidrotu Latvijas pozīciju saistībā ar fiktīvajām laulībām, kas ir viens no cilvēktirdzniecības veidiem, kā arī veiktu konkrētu gadījumu izpēti, Latvijā ieradies laikraksta "The Irish Times" korespondents Džeimijs Smits.
Smits norāda, ka laikrakstam šī tēma šķiet ļoti aktuāla. Īrijā masveidā iebrauc un uzturas trešo valstu pilsoņi ar mērķi apiet imigrācijas likumdošanu - tas ir nopietns apdraudējums nacionālajai un ES drošībai. Bez tam Austrumeiropas sievietes nereti tiek izmantotas un Īrijas teritorijā tiek pastrādāti smagi noziegumi.
Runājot par fiktīvajām laulībām kā cilvēktirdzniecības veidu, jāsaka, ka to apkarošana līdz šim nav bijusi efektīva, uzskata Smits. Statistika ir šausminoša, jo ap 15% visu Īrijā veikto civilo ceremoniju varētu būt fiktīvas. Projekta gaitā savāktie materiāli apstiprina, ka šī ir ļoti sarežģīta un daudzšķautņaina problēma, kas pieprasa efektīvu risinājumu.
Valsts policijas Cilvēku tirdzniecības apkarošanas nodaļas priekšnieks Arturs Vaišļa teic, ka kopš 2006.gada bija centieni pievērst īru kolēģu uzmanību aizvien pieaugošajam transnacionālajam organizētās noziedzības rūpalam, kas ir izplatījies jau ārpus Eiropas robežām. Viņš cer, ka esošās sadarbības laikā Īrijas puse izpildīs Latvijas tiesiskās palīdzības lūgumus un likvidēs fiktīvo laulību cēloņus, tādējādi novēršot cilvēku tirdzniecību pašā saknē.
Šobrīd Latvija ir uzskatāma par fiktīvo līgavu izcelsmes valsti, jo tādējādi Latvijas sievietes cenšas atrisināt savas ekonomiskās problēmas, papildina Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors un cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas nacionālais koordinators Dimitrijs Trofimovs. Līdz ar to primāri gan Latvijas, gan Īrijas valsts iestādēm būtu jāveic prevencijas pasākumi, nodrošinot sievietes ar informāciju par to, kādu ļaunumu cilvēka un valsts interesēm var nodarīt stāšanās fiktīvajās laulībās. Papildus tam ir vitāli svarīga tiesībaizsardzības iestāžu pārrobežu sadarbība pierādījumu savākšanā pirmstiesas izmeklēšanā, uzskata Torfimovs.
Īrijas laikraksts "The Irish Times", lai iedziļinātos fiktīvu laulību problemātikā, veiks pētījumu par fiktīvām laulībām, kuru atbalsta Eiropas Pētnieciskās žurnālistikas fonds. Pētījuma laikā "The Irish Times" oktobrī publicēs rakstu sēriju par fiktīvajām laulībām, savukārt gada beigās apgāds "Zvaigzne ABC" plāno laist klajā Aleksandras Jolkinas grāmatu par fiktīvo laulību biznesa aizkulisēm.
Cilvēku tirdzniecības galvenais mērķis ir personas ekspluatācija, lielākoties peļņas gūšanas nolūkos. Personas ekspluatācija ietver personas izmantošanu dažādiem nolūkiem. Tiek izdalīti sekojoši cilvēku tirdzniecības veidi: prostitūcija un citas seksuālās ekspluatācijas formas, piespiedu darbs vai pakalpojumi, verdzība, orgānu izņemšana. Cilvēku tirdzniecībai visvairāk pakļautās riska grupas ir cilvēki ar zemu izglītību un personas, kurām ir finansiālas problēmas. Riska grupu vidū ir meitenes un jaunas sievietes bez izglītības, bez profesijas un nodarbošanās, vientuļās mātes, bāreņi un bezpajumtnieki, ielas bērni.