Visā pasaulē un Lietuvā populāri maršrutētāji, kas ražoti Ķīnā vai it kā ražoti citviet Āzijā, bet faktiski - Krievijā, var tikt izmantoti privātpersonu vai uzņēmumu izspiegošanai un datu vākšanai, ceturtdien brīdinājis Lietuvas aizsardzības ministra vietnieks Edvīns Ķerza.
Iepazīstinādams ar Aizsardzības ministrijai pakļautā Nacionālā kiberdrošības centra gada pārskatu, viņš pastāstījis, ka centra speciālisti fiziski izpētījuši vienu no izplatītākajiem mājās izmantojamajiem bezvadu tīkla maršrutētājiem un atklājuši, ka tas sūta datus uz serveriem Krievijā.
Viceministrs piebildis, ka šie maršrutētāji bija un joprojām ir plaši izplatīti "kā pietiekami efektīva budžeta klases iekārta - ātra un nedārga". "Turklāt tie tika piedāvāti no mārketinga viedokļa ļoti pievilcīgā iepakojumā, solot lietotājam, ka šai kastē viņu gaida lieli bonusi, un to izplatība bija tik liela, ka pat daži interneta sakaru operatori izmantoja tos un uzstādīja saviem klientiem," norādījis Ķerza.
Pēc viņa teiktā, uzņēmēji un izplatītāji rīkojušies "ļoti atbildīgi" un izņēmuši šos ražojumus no tirdzniecības, tikmēr iedzīvotāji turpina tos lietot.
Kā savukārt pastāstījis Nacionālā kiberdrošības centra direktors Rītis Rainis, vairākus mēnešus ilgā izmeklēšanā noskaidrots, ka maršrutētājos jau iepriekš iestatīti domēnu nosaukumu sistēmas (DNS) tehniskie parametri, novirzot pakalpojumu uz Krievijā bāzētiem serveriem.
Viņš piebildis, ka par šo pētījumu ieinteresējušās arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas.
Ķerza savukārt uzsvēris, ka ES reaģējusi uz situāciju, ka Taivānā, Ķīnā un Krievijā ražotas ierīces neatbilst drošības standartiem, un devusi institūcijām rīkojumu izstrādāt sertificēšanas shēmas, proti, jebkādai pie interneta slēdzamai ierīcei, ko iecerēts izplatīt Eiropas Savienībā, sertifikāts būs jāsaņem kādā ES valstī.
Aizsardzības ministra vietnieks piebildis, ka aptuveni 90% no Lietuvā izmantotajiem bezvadu maršrutētājiem ražoti Ķīnā vai Taivānā.
"Taču, kā mēs atklājām, lai gan tiem būtu jābūt ražotiem Taivānā, faktiski tie ražoti Krievijā," viņš stāstījis.
Ķerza norādījis uz Ķīnas centieniem pārplūdināt pasauli ar nedrošiem ražojumiem, izmantojot interneta tirgotāju "aliexpress.com" vai citas iepirkšanās vietnes un piesūtot preces bez maksas.
"Mūsu valstī nonāk aizvien vairāk nedrošu - visbiežāk Ķīnā ražotu - interneta ierīču, kuras var tikt izmantotas uzbrukumiem no iekšienes, informācijas izsūtīšanai ārpus Lietuvas robežām. Zinām, ka Ķīnā visi pilsoņi tiek indeksēti, par viņiem tiek vākta visa informācija - ko viņi lasa, kur ceļo, ar ko uztur kontaktus, un tādā veidā viņi tiek izsekoti. Tātad daudzas no šīm tehnoloģijām vienkārši pārceļas arī uz mūsu valsti," secinājis viceministrs.
Pēc viņa sacītā, tāda nedroša ierīce var būt gan elektroniskais pulkstenis par dažiem eiro, gan videokamera par 15-20 eiro, kas tiek uzstādīta birojā vai mājās, gan viedtālrunis ar lielu operatīvu atmiņu, kas "faktiski ir nedrošs dators mūsu pilsoņu kabatās".