Dezinformējoši kiberuzbrukumi pret Lietuvu esot kļuvuši biežāki un nekaunīgāki

© Pixabay

Pagājušajā gadā pret Lietuvu biežāk vērsti hibrīduzbrukumi, kuros apvienota dezinformācijas un kiberuzbrukumu komponente, turklāt tie kļuvuši nekaunīgāki un sarežģītāki, norādīts Lietuvas Aizsardzības ministrijai pakļautā Nacionālā kiberdrošības centra gada pārskatā.

Tajā teikts, ka dezinformācijas intensitātes līmenis un saturs pērn saglabājies aptuveni agrākajā līmenī, taču biežāk veikti hibrīduzbrukumi, kas sastāv no kibernētiskās daļas un informācijas daļas un kuru mērķis ir datorsistēmu uzlaušana, ļaunatūras un nepatiesas informācijas izplatīšana.

Šādiem uzbrukumiem tiek atvēlēti arī lielāki tehnoloģiskie un fiziskie spēki un informācijas resursi, jūtami pilnveidots to tehniskais risinājums un satura noformējums.

Pērn atklāti kopumā 2800 pret Lietuvu vērstas nedraudzīgas informācijas darbības gadījumi, četri no tiem - valsts konstitucionālo pamatu aizsardzības jomā.

"Šādu kaitnieciskas darbības gadījumu skaits pērn pieaudzis par 15%. Lietuvas valstiskums, neatkarība un demokrātijas institūti dažu pēdējo gadu laikā kļuvuši par vienu no galvenajiem Lietuvai nedraudzīgo mediju mērķiem," teikts dokumentā.

Tajā norādīts, ka galvenais dezinformācijas subjekts joprojām ir Kremļa kontrolētie mediji, kas izplata informāciju, kura neatbilst Lietuvas likumam par sabiedrības informēšanu, veidojot priekšstatu par Lietuvu kā naidīgu un neuzticamu valsti un nevairoties arī no tāda satura, kurā konstatējama kara un nacionālā naida kurināšana.

Izmantota arī faktu falsificēšana, apzināti izkropļoti publisko personu izteikumi, komentāri vai paziņojumi presei, ar video rediģēšanas līdzekļiem safabricēti vizuālie materiāli, piesegam izmantojot citu personu vai institūciju identitāti.

Pēc ekspertu atzinuma, viens no spilgtākajiem dezinformējošu kiberuzbrukumu piemēriem bijis pret portāla "Delfi.lt" žurnālistu vērsts uzbrukums, kad ar viņa vārdu nosūtīti pieprasījumi Lietuvas un citu valstu institūcijām un ziņu aģentūrām, kuros teikts, ka NATO karavīri Lietuvā it kā pārkāpuši sabiedrisko kārtību.

Vēl viens uzbrukums bijis vērsts pret Kauņas ebreju kopienu - piesedzoties ar tās priekšsēdētāja identitāti, atbildīgajiem dienestiem izplatīti nepatiesi ziņojumi, ka Lietuvā dislocētā NATO starptautiskā bataljona karavīri Kauņā esot izdarījuši antisemītisku noziegumu.

Pagājušā gada laikā notikuši arī informācijas uzbrukumi Lietuvas Aizsardzības ministrijas vadībai, izplatot melus, ka aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis no ASV amatpersonām saņēmis lielu kukuli.

Šā uzbrukuma laikā uzlauztas vairākas tīmekļa vietnes un tajās publiskots ministru diskreditējošs saturs, pievienojot saiti uz īpaši šim nolūkam maketētu portālu, kas imitēja Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienesta vietni, un ievietojot tajā paziņojumu, kurā apstiprināta minētā safabricētā informācija.