Medijs skaidro, kāpēc Covid-19 pandēmijas laikā pastāv arī masalu uzliesmojuma draudi

Nevar noliegt, ka veselības jomā šobrīd lielākā uzmanība pievērsta koronavīrusa Covid-19 pandēmijai. Tiesa, britu raidsabiedrība BBC skaidro, kāpēc šajā laikā nedrīkst aizmirst arī par masalu uzliesmojuma draudiem.

Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds (UNICEF) skaidro, ka koronavīrusa Covid-19 pandēmijas laikā 117 miljoni bērnu 37 valstīs, iespējams, netiks laikus vakcinēti.

"Tā ir ļoti sarežģīta izvēle pārtraukt vakcināciju koronavīrusa Covid-19 pandēmijas laikā. Mēs aicinām pastiprināt centienus un izsekot bērnus, kuri nāk no visneaizsargātākajām populācijām, lai viņu vakcinācija tomēr notiktu cik ātri vien iespējams," norāda UNICEF.

Jau vēstīts, ka pēdējo gadu laikā ir ziņots par masalu uzliesmojumiem valstīs, kur ir zemi vakcinācijas rādītāji. Pat tāda valsts kā Lielbritānija zaudējusi "valsts bez masalām" statusu.

Piemēram, Lielbritānijā, pret masalām un masaliņām pieejamas bezmaksas vakcīnas.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atgādina, ka masalas ir ļoti lipīga akūta vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Iespējamība saslimt ar masalām ir jebkuram neimūnam cilvēkam (iepriekš nav vakcinēts pret masalām vai nav slimojis ar masalām), kurš ir nonācis kontaktā ar saslimušo vai uzturējās telpās, kurās pēdējo divu stundu laikā atradies masalu slimnieks. Masalas var būt ļoti nopietna slimība, jo tās var norisēt ar smagām komplikācijām.

Inficējoties ar masalām, slimības pazīmes parasti parādās pēc 10-12 dienām, tomēr var parādīties 7.-18. dienai. Tās sākotnēji atgādina saaukstēšanos - pēkšņs sākums ar iesnām, klepu un drudzi. Acis kļūst sarkanas un jutīgas pret gaismu. Slimībai progresējot, parasti 2.-4. slimības dienai, temperatūra var sasniegt 39-41°C, un parādās sarkani izsitumi, kas izplatās virzienā no galvas uz ķermeni 3-4 dienu laikā. Pēc 4. dienas izsitumi parasti sāk bālēt un izzūd nedēļas laikā, atstājot pastiprinātu pigmentāciju un ādas lobīšanos. Pēc izslimošanas veidojas imunitāte. Masalas tiek diagnosticētas, ņemot vērā raksturīgos klīniskos simptomus un laboratorijas testa rezultātus.

Visbiežākās masalu komplikācijas ir vidusauss iekaisums, caureja un pneimonija. Apmēram 1 no 1000 masalu pacientiem rodas iekaisums smadzeņu audos (encefalīts). Masalas bieži norit smagi un lielāks komplikāciju attīstības risks ir bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, pieaugušiem virs 20 gadiem, personām ar imūndeficītu, piem., leikēmiju, HIV/AIDS, kā arī grūtniecēm, jo var izraisīt augļa bojāeju vai priekšlaicīgas dzemdības.

Masalu vīruss izplatās no personas uz personu ar gaisa pilieniem, inficētajai personai runājot, klepojot vai šķaudot. Vīrusus saturoši pilieni var palikt iekštelpu gaisā un līdz divām stundām, kā arī tikpat ilgi vīruss izdzīvo uz virsmām. Saslimušais ir bīstams apkārtējiem četras dienas pirms izsitumu vai slimības pirmo pazīmju (drudzis, iesnas, klepus) parādīšanās līdz ceturtajai dienai pēc izsitumu parādīšanās. Ir aprēķināts, ka viens saslimušais ar masalām var inficēt 8-15 personas, kuras nav imūnas pret masalām.

Nav zāles pret masalu vīrusu, līdz ar to tiek izmantoti līdzekļi, kas mazina slimības simptomu smagumu. Ja drudzis ilgst vairāk par divām dienām pēc izsitumu parādīšanās, tas var liecināt par sarežģījumiem un paaugstinātu komplikāciju risku. Antibiotikas nav efektīvas pret masalu vīrusu, bet tās izmanto komplikāciju gadījumā, lai ārstētu sarežģītas sekundārās bakteriālās infekcijas, kā pneimoniju un vidusauss iekaisumu.

Vakcinācija ir vienīgais efektīvais masalu profilakses pasākums, lai novērstu saslimšanu ar masalām. Vakcinācijas nolūkā izmanto kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (MPR vakcīnu). Maksimālai aizsardzībai ir nepieciešamas divas potes, līdz ar to Latvijā un citās valstīs bērnu vakcinācijas kalendārs paredz divas potes ar MPR vakcīnu. Pirmo poti bērns saņem 12-15 mēnešu vecumā, bet revakcinācija tiek veikta septiņu gadu vecumā. Vakcīna ir droša un efektīva.