Ņujorkas gubernators lūdz palīdzību

 
©Bryan R. Smith / AFP

Par koronavīrusa globālās pandēmijas epicentru pašlaik kļuvušas Savienotās Valstis, kur Covid-19 prasījis jau vairāk nekā 3300 cilvēku dzīvības. Īpaši kritiska situācija izveidojusies Ņujorkā, un šī štata gubernators Endrū Kuomo lūdzis jebkāda veida palīdzību, īpaši norādot uz medicīniskā personāla trūkumu. Vienlaikus viņš bijis spiests atzīt, ka gaidīt atbalstu no citām ASV pavalstīm nav vērts, jo arī tās pašas jau drīz vien saskarsies ar tikpat lielu krīzi kā Ņujorkas un Kalifornijas štati.

Otrdienas rītā simtiem Ņujorkas un Ņūdžersijas štatu iedzīvotāji, kas bija pulcējušies Hudzonas upes krastos, ar aplausiem sagaidīja ASV Jūras kara flotes peldošā hospitāļa Comfort ierašanos un noenkurošanos Manhetenas piekrastē, raksta Reuters. Uz šī peldlīdzekļa - pārbūvēta naftas tankkuģa - ir vairāk nekā 10 operāciju zāles un palātas aptuveni 1000 slimniekiem. Varasiestādes plāno uz tā nogādāt tos sasirgušos, kuri nav inficējušies ar koronavīrusu, lai tādējādi gan atvieglotu slogu, kas pašlaik gulstas uz pārējām slimnīcām, gan novērstu to, ka inficēšanās notiek tieši medicīnas iestādēs, uz kurām palīdzības meklējumos devušies ar citām kaitēm sirgstošie.

Štata gubernators E. Kuomo paziņojis, ka situācija ir katastrofāla, un Covid-19 jau prasījis vairāk nekā 1200 pavalsts iedzīvotāju dzīvības. Lielākā daļa bojāgājušo ir tieši lielpilsētā dzīvojošie, un viņu skaits ar katru dienu turpina pieaugt, mediķiem nespējot sniegt palīdzību aizvien lielākajam pacientu skaitam. AP vēsta, ka kopš pagājušās nedēļas kā brīvprātīgie Ņujorkas slimnīcās sākuši strādāt vairāk nekā 80 000 pensionējušos ārstu un medmāsu, taču pat tas nav glābiņš. Pēc gubernatora biroja aplēsēm, jau drīzumā būs nepieciešams gandrīz miljons mediķu, jo, gluži tāpat kā Itālijā un Spānijā, arī Ņujorkā liels skaits slimnīcu darbinieku paši ir inficējušies ar koronavīrusu un kļuvuši par pacientiem.

Ņujorkas mērs Bils de Blasio atzinis, ka pašlaik pilsēta atrodas teju vai kara stāvokļa apstākļos un iedzīvotājiem ar to nāksies samierināties. Reuters vēsta, ka ar labdarības organizāciju palīdzību finansēts lauka hospitālis ierīkots pat Ņujorkas Centrālparkā, un sagaidāms, ka jau tuvākajās dienās vietējās varasiestādes noteiks vēl stingrākus pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumus Ņujorkā dzīvojošajiem. AP atgādina, ka pagājušajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps jau paziņoja par plānoto karantīnas ieviešanu Ņujorkā un kaimiņu štatos, taču pēc pāris stundām pavēstīja, ka tas tomēr nebūšot lietderīgi ekonomisku apsvērumu dēļ.

Tikmēr jau 33 ASV pavalstīs ar gubernatoru rīkojumu ieviesti stingrāki vai mazāk stingri ierobežojumi. Džona Hopkinsa universitātes speciālistu aplēses liecina, ka pavisam ASV ar SARS-CoV-2 inficējušies jau vairāk nekā 165 000 cilvēku, un tik liels inficēto skaits nav reģistrēts nevienā citā pasaules valstī. ASV varasiestādes gan cenšas mazināt paniku, norādot, ka lielais inficēto skaits saistāms ar to, ka Savienotajās Valstīs ir krietni vairāk iedzīvotāju nekā, piemēram, Spānijā vai Itālijā, turklāt analīzes tiekot veiktas pat tad, ja ir kaut mazākās aizdomas par koronavīrusu - atšķirībā no Eiropas, kur nereti analīžu veikšanai nepieciešams apliecināt viesošanos ārzemēs vai kontaktus ar tur bijušām personām. D. Trampa politiskie pretinieki par šādiem paziņojumiem, protams, smīkņā, atgādinot, ka vēl ne tik sen ASV prezidents solījis, ka dzīve normālās sliedēs atgriezīsies līdz Lieldienām.

Uz to nav ne mazāko cerību, turklāt ne tikai Savienotajām Valstīm, bet arī Itālijai, Spānijai un citām Eiropas valstīm, kur vīrusa uzliesmojums sākās gandrīz mēnesi agrāk, pirms sērga nokļuva līdz ASV. Beidzamajās dienās Itālijā bojāgājušo un inficēto skaits īpaši nepalielinās, taču tas ir ļoti vājš mierinājums, ņemot vērā faktu, ka ik dienas vīruss prasa aptuveni 800 cilvēku dzīvības. Spānijas varasiestādes bijušas spiestas atzīt, ka sešos no 17 valsts reģioniem slimnīcas vairs faktiski nav spējīgas nodrošināt jaunu pacientu uzņemšanu - trūkst gan vietu, gan personāla. Atšķirībā no Itālijas, kur situācija, visticamāk, nav labāka, Spānijas amatpersonas atzinušas, ka ar vīrusu inficējušies aptuveni 15% mediķu un nav skaidrs, kur un kā meklēt viņu aizstājējus.

Optimisti norāda uz to, ka Āzijas valstīs vīrusa izplatību izdevies ierobežot, un tas pats iespējams arī Eiropā un Amerikā. Tomēr Pasaules veselības organizācijas (WHO) eksperti mudinājuši nepaļauties uz šādām prognozēm. Pirmkārt, ņemot vērā Ķīnas valsts pārvaldes specifiku, nav īsti skaidrs, vai patiesībai atbilst paziņojumi par pandēmijas apkarošanu. Otrkārt, pat Ķīnas varasiestādes ir brīdinājušas par tā dēvēto otro vilni jeb vīrusa ievazāšanu valstī no ārzemēm, un tieši tāpēc slēgtas Ķīnas robežas. Šīs nedēļas sākumā valsts robežas slēgusi arī Krievija, kuras līderis Vladimirs Putins līdz šim bija apgalvojis, ka vīrusa panika līdz Krievzemei nenonāks. Taču tagad pat Krievijas varasiestādēm nācies atzīt problēmas nopietnību. Vairākos reģionos, sekojot Maskavas piemēram, ir izsludināts ārkārtas stāvoklis.