Ņujorkā un Pentagonā sestdien notiks 11.septembra terora aktu upuru piemiņas ceremonijas, kuras šogad aizēnojis globālais skandāls, ko izsaukusi kādas Floridas fundamentālistu sektas mācītāja iecere sarīkot Korāna dedzināšanu.
Ceremonijas, godinot gandrīz 3000 upurus, kuri gāja bojā 2001.gada 11.septembrī, kad islāmistu teroristi ietrieca pasažieru lidmašīnas ASV Aizsardzības ministrijā un Ņujorkas Pasaules Tirdzniecības centra dvīņu torņos, katru gadu notiek gandrīz bez izmaiņām.
Ņujorkas "Ground Zero", skanot sēru mūzikai, tiek nolasītu tur bojāgājušo 2752 upuru vārdi, bet laikā, kad lidmašīnas ietriecās katrā no dvīņu torņiem, kā arī, kad katrs no torņiem sagruva, tiek ieturēti klusuma brīži.
Prezidents Baraks Obama apmeklēs piemiņas ceremoniju Pentagonā, kamēr viceprezidents Džo Baidens piedalīsies Ņujorkā notiekošajā ceremonijā.
Trešā piemiņas ceremonija notiks Šenksvilā Pensilvānijas pavalstī, kur klajā laukā nogāzās ceturtā teroristu nolaupītā lidmašīna.
Tomēr šogad cieņpilnos taču pieklusinātos piemiņas pasākumus aizēnojis skandāls, kuru izraisījis Floridas mācītāja Terija Džonsa plāns sestdien publiski sadedzināt 200 Korāna sējumus, ja netiks paziņots par atteikšanos no ieceres tiešā dvīņu torņu kādreizējās atrašanās vietas tuvumā būvēt mošeju un islāma kultūras centru.
Šķiet gan, ka, pateicoties Obamas, Vatikāna un citu pasaules līderu brīdinājumiem, ka Korāna dedzināšana var nodarīt katastrofālu kaitējumu Rietumu un musulmaņu pasaules attiecībām, līdz piektdienai izdevies Džonsu pārliecināt atteikties no viņa ieceres.
Tomēr spriedze saglabājas, un Džonsa provokācija nodrošinājusi, ka galvenā uzmanība pievērsta mošejas celtniecībai blakus "Ground Zero".
Neilgi pēc oficiālās ceremonijas dvīņu torņu vietā paredzētas gan mošejas būvniecības pretinieku, gan tās atbalstītāju demonstrācijas, laužot nerakstīto tabu nepolitizēt ikgadējos piemiņas pasākumus.
Policija apgalvo, ka nodrošinās, lai abas protestētāju grupas tiks nošķirtas.
Ņujorkas imams Feisals Abduls Raufs būvēt mošeju divu kvartālu attālumā no "Ground Zero" ierosināja, apgalvojot, ka tā kalpošot kā izlīguma zīme pēc 11.septembra terora aktiem.
Tomēr idejas kritiķi, kuru vadību uzņēmušies labēji noskaņotie radio diktori un politiķi, kas pirms 2.novembrī gaidāmajām Kongresa vēlēšanām savu kampaņu likuši uz patriotisma kārts, apsūdz imamu centienos godināt islāmistu teroristus, kuri atbildīgi par 11.septembra uzbrukumiem.
Mošejas būvniecība un Džonsa autodafē iecere radījusi tik saasinātu gaisotni attiecībās ar ASV dzīvojošajiem musulmaņiem, ka Obama piektdien vērsās pie amerikāņiem, aicinot "nesākt vērsties vienam pret otru".
Tikmēr cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Amnesty International" piektdien brīdināja par iespējamajām ASV musulmaņu "vajāšanām" un aicināja valdību aizsargāt islāmticīgo tiesības.
Ko īsti Džons sestdien paredzējis darīt, joprojām tomēr nav īsti skaidrs. Viņš uzsvēris, ka piedāvātais "pamiers" ir atkarīgs no tā, vai viņam izdosies tikties ar Raufu, taču līdz piektdienas vakaram nekas neliecināja, ka šāda tikšanās varētu notikt.
Tomēr, lai kas arī nenotiktu, kaitējums ASV tēlam musulmaņu pasaulē, iespējams, jau nodarīts.
Piektdien islāmticīgo dusmas jau izlauzās uz āru Afganistānā, kur tūkstošiem cilvēku apmētāja ar akmeņiem nelielu NATO bāzi.
Jau iepriekš ASV aizsardzības ministrs Roberts Geits personīgi vērsās pie Džonsa, brīdinot, ka Korāna dedzināšana Afganistānā izsauks pret amerikāņu karavīriem vērstus atriebības uzbrukumus.
Protesta demonstrācijas jau notikušas arī Pakistānā un Indonēzijā.
Savukārt Malaizijas premjerministrs Nadžibs Razaks brīdinājis, ka "atsevišķs naida akts" var "iekvēlināt musulmaņu jūtas visā pasaulē, kā sekas, es baidos, pasaulei izmaksās ļoti, ļoti dārgi".