Simtiem zinātnieku visā pasaulē cenšas izstrādāt vakcīnu pret koronavīrusu SARS-CoV-2 (tas izraisa par Covid-19 nodēvēto slimību), ar ko inficējušies vairāk nekā 120 000 cilvēku. Taču, neraugoties uz to, ka vairākas kompānijas plāno jau martā vai aprīlī uzsākt izmēģinājumus, kuros būs iesaistīti cilvēki, līdz brīdim, kad vakcīna nonāks pārdošanā, paies vismaz gads.
Vācu raidkorporācija Deutsche Welle vēsta, ka vakcīnu pašlaik mēģina izstrādāt vairāk nekā 20 zinātniskajos institūtos, universitātēs un farmācijas kompānijās visā pasaulē. Uzdevums nav no vienkāršākajiem, jo līdz šim efektīvas vakcīnas pret koronavīrusiem (tādiem kā SARS vai MERS) nav radītas. Tas nozīmē, ka mediķiem un farmaceitiem nākas nepārtraukti eksperimentēt, un, lai gan tiek veikti aizvien jauni un jauni pētījumi, informācija par vīrusu joprojām ir nepietiekama, jo cilvēce to iepazina pavisam nesen - pagājušā gada decembrī.
Pirmais būtiskais solis bija vīrusa ģenētiskās informācijas atšifrēšana. Ķīnas epidemiologi to paveica februārī un, ņemot vērā situācijas nopietnību, nekavējoties publiskoja sava pētījuma rezultātus. Šos datus izmanto zinātnieki visā pasaulē. Vācijas farmaceitisko kompāniju asociācijas pārstāvis Rolfs Hemke skaidrojis, ka dažādas zinātnieku grupas izvēlējušās vienu no trim veidiem vakcīnas izstrādāšanai. Jaunākā un par revolucionāru uzskatītā metode paredz, ka no vīrusa tiek izdalīti atsevišķi gēni, uz kuru bāzes izstrādā vakcīnu. Sarunā ar Deutsche Welle R. Hemke norādījis, ka teorētiski šī ir ātrākā iespēja iegūt vakcīnu, taču jārēķinās ar to, ka tehnoloģijas praksē vēl nav pārbaudītas, tādēļ pētnieku darbu var aizkavēt dažādi neparedzēti apstākļi. Otra metode ir krietni ierastāka un jau atstrādāta. «Tās paredz vīrusa atbruņošanu, proti, tiek deaktivizētas tās vīrusa daļas, kas liek cilvēkam pēc inficēšanās saslimt,» viņš stāstījis. Savukārt trešā metode balstās uz to, ka pilnīgi atšķirīgam vīrusam tiek piešķirtas dažas, ne pašas bīstamākās koronavīrusa īpašības un vakcīna izstrādāta uz šī jaunradītā vīrusa bāzes.
Taču neatkarīgi no tā, kuru no variantiem izvēlējusies pētnieku grupa, vakcīnas izstrādāšana nav nedz nedēļu, nedz pat mēnešu jautājums. Ja to izdosies līdz klientiem nogādāt nākamā gada sākumā, tas jau būs brīnums. Piemēram, ASV Nacionālais Veselības institūts (NHI), kas vakcīnu mēģina izstrādāt kopā ar kompāniju Moderna Inc., paziņojis, ka izmēģinājumi ar cilvēkiem, kas marta nogalē tiks uzsākti Sietlā, ilgs vismaz 14 mēnešus. Daudz optimistiskākas nav arī citas pētnieku grupas, lai gan izskanējušas idejas sākotnēji izgatavot pagaidu vakcīnu, kas cilvēku no inficēšanās pasargās vienu vai divus mēnešus.
Situāciju sarežģī tas, ka zinātniekiem joprojām nav izdevies iegūt atbildes uz vairākiem ļoti būtiskiem jautājumiem, raksta AP. Viens no tiem ir saistīts ar vīrusa iespējamām mutācijām. Marta sākumā Ķīnas mediķi vēstīja, ka viņi jau identificējuši divus vīrusa paveidus - viens no tiem ir krietni plašāk izplatīts, savukārt otrs tiek uzskatīts par bīstamāku. Pastāv varbūtība, ka līdz brīdim, kad tiks izgatavota vakcīna, vīrusa mutācijas būs novedušas pie tā, ka šī vakcīna uz to vairs neiedarbosies.
Līdz pat šim brīdim nav skaidrības arī par virkni lietu, kas uz vakcīnas izstrādāšanu tieši neattiecas. Piemēram, vīrusa inkubācijas periods, iespējams, ir nevis 14 dienas (vadoties pēc šī apsvēruma, ticis noteikts karantīnas ilgums), bet 24 dienas, turklāt vislipīgākais tas varētu būt pirmajās piecās dienās pēc inficēšanās, kad saslimušajam vēl tikpat kā neparādās Covid-19 simptomi. Tāpat pašlaik atliek tikai minēt, vai vīrusa izplatība kļūs lēnāka, kad ziemeļu puslodē iestāsies siltāks laiks. WHO pārstāvis Maikls Raiens norādījis, ka pagaidām nav nekāda pamata uzskatīt, ka koronavīrusam tāpat kā gripai būtu sezonāls raksturs, taču viņam oponē Mērilendas universitātes medicīnas profesors Mohammeds Sadžadi, norādot - līdz šim visur, kur pandēmija uzliesmojusi īpaši plaši, vidējā gaisa temperatūra svārstījusies no 5 līdz 11 grādiem.
