Šodien Nīderlandē sāksies tiesas prāva, kas saistīta ar pasažieru lidmašīnas notriekšanu virs Austrumukrainas 2014. gada 17. jūlijā. Bojā gāja visi 298 cilvēki, kuri atradās Malaizijas lidsabiedrības lainerī, kas veica reisu no Amsterdamas uz Kualalumpuru.
Izmeklētāji šajā traģēdijā vaino Maskavas atbalstītos Austrumukrainas separātistus, kuri izmantojuši no Krievijas uz īsu laiku ievestu pretgaisa aizsardzības sistēmu Buk, tomēr Maskava starptautiskās izmeklētāju grupas secinājumus neatzīst. Apsūdzības izvirzītas trim Krievijas un vienam Ukrainas pilsonim, taču viņi uz prāvu negrasās ierasties, tādēļ tiks tiesāti aizmuguriski.
Lietu skatīs Hāgas apgabaltiesa, bet pati prāva notiks konferenču centrā, kas atrodas netālu no Amsterdamas Shipholas lidostas - tieši no tās savā pēdējā lidojumā devās reisa MH17 lidmašīna Boeing 777. Krimināltiesa notiks, balstoties uz Nīderlandes likumdošanu, un tieši šī valsts vadīja Apvienoto izmeklēšanas grupu (JIT), kurā bija pārstāvēti arī Ukrainas, Malaizijas, Austrālijas un Beļģijas speciālisti, raksta AP. Tas saistīts gan ar faktu, ka lielākā daļa upuru (193 cilvēki) bija Nīderlandes pilsoņi, gan ar to, ka Ukrainas varasiestādes nekontrolē situāciju teritorijā, kur vairāk nekā 50 kvadrātkilometru lielā platībā bija izkaisītas lidmašīnas atlūzas.
Ņemot vērā katastrofas lielo starptautisko rezonansi (galu galā tā noveda pie ekonomisko sankciju noteikšanas pret Krieviju), Austrumukrainas separātisti nelika šķēršļus starptautiskās izmeklētāju komandas darbam, norāda Reuters. Visas savāktās atlūzas tika nogādātas Nīderlandē, kur īpašā angārā izmeklētāji tās pielāgoja lidmašīnas modelim, lai noskaidrotu, kādēļ laineris avarēja. Vienlaikus tika analizēti radaru un satelītu dati, aptaujāti liecinieki, veiktas katastrofas upuru mirstīgo atlieku ekspertīzes. Nīderlandiete Silene Fredriksa-Hūgzande traģēdijā zaudēja dēlu, kurš kopā ar draudzeni bija plānojis atvaļinājumu pavadīt Indonēzijā. Sarunā ar AP viņa stāstījusi, ka tuvinieku mirstīgās atliekas bijis iespējams apglabāt vien pēc 14 mēnešiem.
Jau diezgan drīz JIT izmeklētāji secināja, ka MH17 reisa lidmašīna, kas lidoja vairāk nekā desmit kilometru augstumā, notriekta, izmantojot pretgaisa aizsardzības sistēmu Buk, un Maskavas izvirzītajai versijai, ka tai trāpījusi Ukrainas armijas iznīcinātāja izšauta raķete, nav nekāda pamata. Vēl PSRS laikos izstrādātie Buk kompleksi ir gan Krievijas, gan Ukrainas armiju bruņojumā, taču tālākajā izmeklēšanā noskaidrojās - lidmašīnu notriekusī raķete izšauta no iekārtas, kas atrodas Kurskā dislocētās Krievijas Bruņoto spēku 53. pretgaisa aizsardzības brigādes bruņojumā. Izmeklētāju savāktie pierādījumi liecina, ka dienu pirms traģēdijas šī iekārta šķērsojusi Krievijas un Ukrainas robežu, bet jau neilgi pēc lidmašīnas notriekšanas nogādāta atpakaļ Krievijā.
Apsūdzības uzbrukuma sarīkošanā pērn tika izvirzītas četriem cilvēkiem - Krievijas pilsoņiem Igoram Girkinam (zināms arī kā Strelkovs), Sergejam Dubinskim un Oļegam Pulatovam, kā arī Ukrainas pilsonim Leonīdam Harčenko, raksta AP. 2014. gadā I. Girkins pildīja pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas aizsardzības ministra pienākumus, S. Dubinskis vadīja separātistu militārās izlūkošanas dienestu, O. Pulatovs bija viņa vietnieks, bet L. Harčenko komandēja vienu no separātistu grupējumiem. Apsūdzībās norādīts, ka S. Dubinskis ar I. Girkina piekrišanu vienojies par Buk aizņemšanos no Krievijas Bruņotajiem spēkiem, O. Pulatova uzdevums bijis nogādāt kompleksu Ukrainā, bet tur tas nodots L. Harčenko grupējuma rīcībā. Vairāki no apsūdzētajiem regulāri sazinājušies ne tikai ar Krievijas militārpersonām un drošības dienestu darbiniekiem, bet arī tolaik jau anektētās Krimas līderi Sergeju Aksjonovu un Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieku Vladislavu Surkovu, kurš šo amatu atstāja vien šā gada februārī. Izmeklēšana turpinās, jo JIT pagaidām nav izdevies identificēt personas, kas izšāva raķeti.
Neviens no četriem apsūdzētajiem uz tiesas prāvu ierasties negrasās, tomēr laikraksts Malay Mail, atsaucoties uz Hāgas apgabaltiesas preses sekretāri Jolandu Vijnobelu, vēsta, ka viens no viņiem esot nolīdzis advokātu. Nedz šā apsūdzētā, nedz advokāta (viņam saskaņā ar likumu jābūt Nīderlandes pilsonim) vārdus J. Vijnobela izpaust nedrīkstēja, taču domājams, ka tas noskaidrosies jau prāvas pirmajās dienās. Paredzēts, ka aptuveni divas nedēļas prasīs procedūras jautājumi, bet lietu pēc būtības trīs tiesneši (prāvai apstiprināti arī divi rezerves tiesneši) sāks skatīt vēlāk. Ņemot vērā lielo interesi, uz prāvu akreditējušies vairāk nekā 400 žurnālistu, turklāt visas sēdes tiešraidē tiks straumētas internetā - ar tulkojumu angļu valodā.
Amsterdamas Brīvās universitātes starptautisko tiesību docente Marieke de Hūna sarunā ar AP norādījusi, ka šī ir vērienīgākā tiesas prāva Nīderlandes vēsturē. «Ir tik daudz upuru, tik daudz upuru tuvinieku, un arī viņiem netiks liegta dalība tiesā - viņi varēs paust savu viedokli klātienē vai rakstiskā formā,» viņa sacījusi. Uz to, ka beidzot publiski tiks noskaidrota patiesība par 2014. gada 17. jūlija traģēdiju, cer ne tikai upuru tuvinieki, bet arī Nīderlandes, Malaizijas, Austrālijas un citu valstu amatpersonas. Savukārt Krievija, kuras piedāvājumu trīs savus pilsoņus tiesāt Maskavā Nīderlandes valdība februārī noraidīja, joprojām turpina apšaubīt izmeklēšanas un tiesas objektivitāti, uzskatot, ka to vienīgais mērķis ir apmelot un nomelnot Krieviju.
