Gripai vai pneimonijai līdzīgo infekciju Covid-19 izraisošā koronavīrusa epidēmija turpina pārņemt pasauli, un Eiropā katastrofālākā situācija izveidojusies Itālijā, kur no slimības miruši vairāk nekā 230, bet inficēti gandrīz 6000 cilvēku. Vakar Itālijas valdība noteica karantīnas režīmu valsts ziemeļos, kur inficēto skaits ir vislielākais. Lombardijas reģions tiek slēgts pilnībā, tāpat karantīnas pasākumi attiecināti uz atsevišķām provincēm vēl četros valsts reģionos, tostarp tādām pilsētām kā Venēciju, Parmu, Modenu, Rimini un Pjačencu.
«Šī ir ārkārtas situācija. Mēs vēlamies garantēt, ka mūsu pilsoņu veselība netiks apdraudēta. Mēs saprotam, ka šie pasākumi prasīs uzupurēšanos, kas daļai cilvēku būs neliela, bet citiem ļoti liela,» BBC citē Itālijas premjerministra Džuzepes Kontes sacīto īsi pēc attiecīgā rīkojuma parakstīšanas. Karantīna nozīmē, ka gandrīz 16 miljoniem jeb ceturtdaļai Itālijas iedzīvotāju turpmāk nāksies uzturēties tajās apdzīvotajās vietās, kur viņi pastāvīgi dzīvo. Iebraukšana tajās un izbraukšana no tām būs liegta, turklāt ierobežota būs arī iedzīvotāju pārvietošanās karantīnas zonas ietvaros - piemēram, aizliegts doties no vienas Lombardijas reģiona pilsētas uz citu. Karantīnas zonā tiks slēgti visi muzeji, sporta zāles, peldbaseini un slēpošanas trases, raksta Reuters. Bāru un restorānu darba laika ierobežots no sešiem rītā līdz sešiem vakarā, turklāt bizness atļauts vien tām sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, kas spēj nodrošināt, ka viens klients no cita atrodas vismaz metra attālumā.
Valdības rīkojumā sacīts, ka izņēmumi var būt vienīgi gadījumos, ja cilvēkam steidzami jādodas veikt darba pienākumus vai jābrauc pie ārsta, taču, cik saprotams, tas attiecas vien uz karantīnas zonas robežu šķērsošanu. Domājams, ka pilsētās vai ciematos, kur noteikta karantīna, neviens neliegs iedzīvotājiem doties uz darbu vai veikalu iepirkties. Ziņu aģentūra AP norāda, ka lielāka skaidrība droši vien radīsies šodien, kad sāksies jauna darba nedēļa. Tad arī kļūs daudzmaz skaidrs, cik nopietnas ir kontroles pie karantīnas zonu robežām, un cita starpā arī tas, kas notiks ar ārvalstu pilsoņiem vai itāliešiem no citiem reģioniem, kas tajās atrodas. Pašreizējā informācija liecina, ka viņiem izbraukšana netiks liegta, kas principā nozīmē, ka atbildība par šo cilvēku veselības stāvokli būs jāuzņemas tām valstīm vai Itālijas reģioniem, kuros viņi ieradīsies. Tikmēr Itālijas interneta medijos jau norādīts, ka nedz policijai, nedz pat armijai nav tādu resursu, lai pilnībā izolētu tik plašas teritorijas, bet itālieši atšķirībā no ķīniešiem, kuri šāda veida pasākumus pieņēma, ne tuvu nav tik disciplinēti un gatavi pakļauties valsts noteiktajiem ierobežojumiem.
Spilgts piemērs tam ir situācija Veneto reģiona Padujā, ko apraksta vairākas starptautiskās ziņu aģentūras. Sestdienas vakarā šīs pilsētas universitātes studenti, kā ierasts, sēdējuši bāros un kafejnīcās, taču pēkšņi, kā pēc mājiena ar burvju nūjiņu, šīs iestādes kļuvušas tukšas un klusas. Tas noticis īsi pēc tam, kad internetā parādījusies informācija par plānoto karantīnas noteikšanu. Studenti, kuri ieradušies no citiem reģioniem, lielākoties valsts dienvidiem, kur vīrusa izplatība nav tik liela, steigušies kravāt mantas un doties prom. «Pirms divām stundām uzzināju, ka Padujā var noteikt karantīnu, tādēļ nolēmu steigšus doties mājās - uz Apūliju,» intervijā AP stāstīja Roberto Paljara - viens no daudzajiem jauniešiem, kuri no Padujas devās prom ar pēdējo vakara vilcienu. Dzimtajā pusē gan viņš nav laipni gaidīts. Reģiona vadītājs Mikele Emiliano paziņojis, ka labākais, ko var darīt viņa novadnieki, kuri līdz šim uzturējušies Itālijas ziemeļos - nedoties uz Apūliju un neradīt tur jaunus vīrusa perēkļus. Par to, ka karantīnas plāni pāragri publiskoti medijos, šausminājies itāliešu vīrusologs Roberto Burioni. «Tas ir kaut kas neiedomājams, ka šāda stingra lēmuma plāni tiek publiskoti pirms laika. Tas izraisa paniku, pamudina cilvēkus atstāt iespējamās karantīnas zonas, un beigu beigas vīruss izplatās vēl straujāk. Man vienkārši trūkst vārdu,» viņa teikto citē AFP.