Zemās vēlētāju aktivitātes dēļ svētdien Moldovā notikušais referendums par grozījumiem prezidenta ievēlēšanas kārtībā atzīts par nenotikušu, un prezidenta pienākumu pildītājam Mihajam Gimpu neatliks nekas cits kā atlaist parlamentu un izsludināt jaunas vēlēšanas.
Politiskā krīze Moldovā ilgst jau gandrīz gadu, jo nevienam no politiskajiem spēkiem nav nepieciešamā 61 (no 101) deputāta mandāta parlamentā, lai nodrošinātu prezidenta ievēlēšanu.
Pie varas esošā prorietumnieciskā koalīcija Alianse par integrāciju Eiropā, kurai ir 53 deputātu mandāti, cerēja iziet no politiskā strupceļa ar referenduma palīdzību, taču tai nelīdzēja pat steigšus izdarītie grozījumi likumā par referendumu, saskaņā ar kuriem tā atzīšanai par notikušu bija nepieciešami ne vairs 50%, bet 33,33% balsstiesīgo Moldovas iedzīvotāju dalība. Provizoriskie dati liecina, ka referendumā piedalījušies mazāk nekā 30% valsts iedzīvotāju, vēsta RIA Novosti.
Jau svētdienas vakarā, kad kļuva skaidrs, ka vēlētāju aktivitāte bijusi ļoti zema, Moldovas premjerministrs Vladimirs Filats norādījis, ka "nekāda traģēdija nav notikusi un tālāk jārīkojas atbilstoši likumdošanai". "Tas nozīmē, ka pašreizējais parlaments ir jāatlaiž un jārīko jaunas vēlēšanas. Vēl jāapspriež, kad tās varētu notikt. Es prasīšu vēlēšanu sarīkošanu jau tuvākajā laikā," sacījis V. Filats. Gan viņš, gan M. Gimpu zemajā vēlētāju aktivitātē vaino opozīcijā esošās komunistu partijas mudinājumus to boikotēt un ilgstošo politisko krīzi, kuras dēļ iedzīvotājiem vairs nav īstas ticības politiķiem.
"Komunisti izdarīja spiedienu uz vēlētājiem. Viņi šantažēja vēlētājus un izdarīja spiedienu pat referenduma dienā. Ir daudz signālu, ka bijuši šādi pārkāpumi no komunistiem. Viņu rīkotais referenduma boikots pārvērtās par presingu uz vēlētājiem ar viņu masu mediju un dažādu netīru metožu starpniecību," Interfax citē M. Gimpu sacīto. Savukārt V. Filats piebildis, ka arī valdošā koalīcija rīkojusies nesaskaņoti un nepamatoti uzskatījusi, ka uzvara referendumā jau nodrošināta, sākot priekšlaicīgus strīdus par iespējamiem kandidātiem uz tautas vēlēta prezidenta amatu. Līdzīgi domā bijušais valdošās koalīcijas kandidāts uz prezidenta amatu, Demokrātiskās partijas līderis Marians Lupu. "Daži demokrātu politiķi pārāk agri noticēja veiksmei referendumā. Viņi neveica nekādu izskaidrošanas darbu, bet sāka vēlēšanu kampaņu. Partijas strādāja nevis referenduma, bet savu līderu labā, kurus jau uzskatīja par prezidenta kandidātiem visas tautas vēlēšanās. Tādējādi tās samulsināja vēlētājus, gaidāmā referenduma vietā runājot par kaut kādām vēlēšanām, kuru tagad nebūs," sacījis M. Lupu.
Par referenduma rezultātiem gandarījumu paudis bijušas Moldovas prezidents, komunistu līderis Vladimirs Voroņins, kurš tos nodēvējis "par neuzticības votumu valdošajai aliansei". Gazeta.ru aptaujātie eksperti uzskata, ka jaunas vēlēšanas komunistiem varētu būt izdevīgas, jo referenduma rezultāti liecina, ka šai partijai joprojām ir ievērojama ietekme. Tomēr garantijas, ka kāds no politiskajiem spēkiem nākamajā parlamentā iegūs 3/5 mandātu, kas nepieciešami, lai ievēlētu prezidentu, joprojām nav, līdz ar to arī jaunā parlamenta mūžs varētu nebūt ilgs. Saskaņā ar Moldovas konstitūciju parlaments, kas divas reizes nespēj ievēlēt prezidentu, jāatlaiž un atkal jārīko jaunas vēlēšanas.