Satraucoša tendence: Latvijas seniori Lielbritānijā sevi pakļauj sociālam riskam

 
©Pixabay

Lai cik regulāri Latvijas Ārlietu ministrija atgādinātu par nepieciešamību reģistrēties pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam Apvienotajā Karalistē, ļoti daudzi Lielbritānijā dzīvojoši Latvijas pilsoņi šo aicinājumu vai nu ignorē, vai atliek uz pēdējo brīdi. Šim statusam obligāti jāpiesakās līdz 2021. gada 30. jūnijam, ja cilvēks plāno savu dzīvi ilgstoši vai uz mūžu saistīt ar uzturēšanos Lielbritānijā. Pēc breksita pārejas perioda beigām Eiropas Savienības pilsoņiem statuss būs vajadzīgs, lai noīrētu mājokli, sāktu strādāt un saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus par velti, kā arī saņemtu pabalstus vai pensiju.

Ārlietu ministrija norāda uz pagaidām satraucošu tendenci, ka gados vecāki Latvijas valstspiederīgie Lielbritānijā nereģistrējas iepriekšminētajam statusam, kļūdaini pieņemot, ka viņi Apvienotajā Karalistē ir nodzīvojuši pietiekami ilgi, lai tāpat turpmāk saņemtu visas garantijas, kas pienākas. Daudzi senioru vecuma cilvēki ir aizbraukuši pieskatīt mazbērnus vai pārcēlušies uz dzīvi pie bērniem un saņem Latvijas pensiju un, iespējams, nezina, ka arī viņiem vajag pieteikties Eiropas Savienības pastāvīgo iedzīvotāju statusam Lielbritānijā. Tāpēc Ārlietu ministrija aicina radiniekus reģistrēt pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam Apvienotajā Karalistē dzīvojošos seniorus, kas var kļūt par mazāk aizsargātu grupu pēc breksita pārejas perioda. Nav reģistrācijas - nav cilvēka.

Neatkarīgā

Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministrija ir publicējusi ceturkšņa statistikas datus par statusa reģistrācijām. Latvijai ir ļoti mazs pieteikumu skaits vecuma grupā 65+. Līdz pagājušā gada beigām no Latvijas pilsoņiem statusa reģistrācijai bija pieteikušies tikai 1660 senioru. Ārlietu ministrijā skaidro, ka tas atspoguļo jau zināmo, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem ir ierobežotas digitālās prasmes un pieeja digitālajām tehnoloģijām kopumā, kā arī viņu vērtējumu, ka viss ir kārtībā un papildus nekas nav jādara arī pēcbreksita laikā, ja reiz Apvienotajā Karalistē ir ilgi nodzīvots un maksāti nodokļi.

Britu Iekšlietu ministrijas ceturkšņa statistika uzrāda arī Latvijas pilsonībā esošo bērnu reģistrāciju, kas arī ir pietiekami zems skaitlis - 13 460, tāpēc Ārlietu ministrija aicina nekavēties ar bērnu reģistrēšanu.